Zirņu proteīna rūpnīca – jauna ēra Latvijas eksportā

Lauksaimnieku kooperatīva “Latraps” vairāk nekā piecus gadus ilgušais sapnis nu jau kļuvis pavisam reāls. Jaunās zirņu proteīna rūpnīcas pamatos Jelgavā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Rūpnīca, kura darbu sākšot 2027. gadā, aizsākšot jaunu ēru lauksaimniecībā un būtiski izmainīšot eksporta apjomus. Pašreiz viena no eksportētākajām precēm esot graudi, bet tad tie būšot augstas pievienotās vērtības produkti no zirņiem, kas audzēti Latvijas laukos.

Vairāk nekā desmit hektāru lielajā platībā Jelgavas pievārtē, kas īsi pirms Ziemassvētkiem tika nodota būvnieku rīcībā, šodien jau iezīmējušās jaunās rūpnīcas aprises. Paveikti visi zemes darbi, uzcelta noliktavas ēka, bet šodien ar kapsulu, kurā līdz ar zirņiem būs arī vēstījums nākamajām paaudzēm, tiek iezīmēts galvenās ēkas būvniecības sākums.

SIA “ASNS Ingredient” valdes loceklis Edgars Ruža: “Lauksaimnieki audzēs zirņus. Viņi jau to dara, šobrīd viņi tos mēģina pārdot pasaulē, tas izdodas kā nu kuro gadu, bet šobrīd mēs darām darbu, lai zirņus Latvijā varētu pārstrādāt augstas pievienotās vērtības produktā – zirņu proteīna izolātā, cietē, šķiedrvielās un citos produktos.”

Topošajā rūpnīcā saražotie produkti būs izejviela tālākai pārtikas produktu ražošanai, kas īpaši piemērota būšot veģetāriešiem. Kā skaidro Edgars Ruža, šobrīd tiekot spriests arī par biznesa parku attīstību, kuros varētu ražot arī galaproduktu.

“Tagad mēs ražosim ar augstu pievienoto vērtību, kas būtisku pienesumu dos mūsu eksporta apjomiem,” piebilst Ieva Jāgere.

Uz jautājumu, ko no tā iegūs ne tikai Jelgava, bet Latvija kopumā, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) atbild: “150 miljonu investīcijas, augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu ar 98% eksporta potenciālu un 2,5 reizes lielāku atalgojumu, nekā šobrīd tautsaimniecībā saņemam.”

Šī būšot arī vien no tām reizēm, kad zinātnieki sadarbosies ar ražotājiem, proti, tepat Jelgavā esošo universitāti, tomēr, kā uzsver LBTU rektore Irina Arhipova, tas nebūs vienīgais lielais ieguvums.

“Šīs rūpnīcas radīšana sadarbībā ar zinātniekiem ir ne tikai pētījumi, bet arī nacionālā drošība,” viņa skaidro.

Projekta kopējās izmaksas ir 130 miljoni eiro, no kuriem daļa ir investoru, bet daļa valsts finansējuma. Plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2027. gadā.