Jau pirmajos divos mēnešos necerēti lielu iedzīvotāju atsaucību guvuši divi pierobežā kursējoši eksperimentāli pārrobežu autobusu maršruti. Viens no tiem savieno dvīņu pilsētas Valku un Valgu, bet otrs – Ainažus un Salacgrīvu ar Igaunijas piejūras pilsētu Pērnavu. Cilvēki šos autobusus izmanto, lai dotos iepirkties, iepazītu kaimiņvalsti un pat lai strādātu. Taču kāda solās būt šo pārrobežas maršrutu nākotne pēc tam, kad eksperimentālais projekts beigsies?
Autobusa pieturā Ainažu centrā izvietoti divi autobusu kustības saraksti. Viens no tiem vēsta, ka desmit reizes dienā no šejienes atiet pārrobežas autobuss uz Pērnavu Igaunijā. Tiesa, divas reizes dienā šis autobuss kursē arī no Salacgrīvas.
Vienā no šādiem reisiem uz Pērnavu ekskursijā dodas Salacgrīvas vidusskolas 12. klases audzēkņi. Tas ir ērti, jo jauniešiem līdz 20 gadu vecumam brauciens ir bez maksas.
Eksperimentālie pārrobežu autobusi kursē no Ainažiem uz Pērnavu līdz pat desmit reizēm dienā, piedāvājot ērtu un izdevīgu satiksmi.
“Tur jau tas lielais pluss, ka, lai ekskursijā aizbrauktu pa brīvu, ir jāpameklē, parasti ir maksas, maksā skola vai paši bērni. Tad šis variants, ka pa brīvu var izbraukt jaunieši līdz 20 gadiem, tas ir super. Tad mēs arī to izbaudām,” stāsta Salacgrīvas vidusskolas 12. klases audzinātājs Guntars Ūdris.
Arī paši jaunieši ir gandarīti. “Uz Pērnavu es braucu pirmo reizi. Es gan jau biju. Brīnišķīgs autobuss, te var lādēt telefonu, ja vajag. Vienīgais, varēja nedaudz vēsāks būt, jo ir karsts. Bet ir ērts. Ir labi braukt un ir pa brīvu,” saka Salacgrīvas vidusskolas 12. klases audzēkņi.
Bez maksas pārrobežu autobusā brauc arī seniori no 63 gadu vecuma, kā arī cilvēki ar invaliditāti. Tikmēr pārējiem brauciens no Ainažiem vai Salacgrīvas līdz Pērnavai maksā divus eiro.
“Mums uz šito pusi ir izdevīgāk. Rīga ir tālu, un vienkārši ļoti jauks pasākums. Bija kolēģe no Limbažiem, atstāja mašīnu Ainažos un brauca izzināt Pērnavu. Zinu, ka daudzi izmanto arī, lai brauktu uz tiem ūdens priekiem, tiem SPA,” pieredzē dalās Ainažu iedzīvotāja Modra Putna.
Apkopotie dati liecina, ka jūlijā eksperimentālo maršrutu uz Pērnavu izmantoja 1300 pasažieri, bet augustā jau 1600. Tikmēr otrā šī projekta maršrutā Valka–Valga katru mēnesi braukuši ap 900 pasažieru. Projekta īstenotāji uzsver, ka pirmie rezultāti ir labāki, nekā sākotnēji gaidīts.
Eksperimentālie pārrobežu autobusi kursē no Ainažiem uz Pērnavu līdz pat desmit reizēm dienā, piedāvājot ērtu un izdevīgu satiksmi.
“Šobrīd mēs projektu vērtējam ļoti pozitīvi, arī Autotransporta direkcija, ne tikai Satiksmes ministrija. Es domāju, ka tie ir vairāk, nekā mēs varbūt arī gaidījām šobrīd, bet, protams, mums ir grūti arī novērtēt. Mums ir tas pilotprojekts, kāds īstenībā nav bijis pirms tam,” atzīst Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (“Progresīvie”).
Par projekta līdzekļiem finansētie pārrobežas maršruti pierobežā kursēs līdz nākamā gada jūnija beigām. Taču jau tagad būtisks ir jautājums, kas notiks pēc tam. Igaunijas partneri lēš, ka līnijas uzturēšana gadā izmaksā ap 49 tūkstošiem eiro, un ir apņēmības pilni sadarbību turpināt. Latvijas pusē pagaidām valda piesardzīgs optimisms, jo nākamā gada budžetā līdzekļi šim mērķim nav paredzēti.
“Bet tas nenozīmē, ka šādu pakalpojumu nevajadzētu nodrošināt. Ja tas eksperiments būs veiksmīgs, iespējams, ka būs kaut kāds zināms pārrāvums. Bet es vairāk skatos arī uz to 2027. gadu, kad tas pakalpojums varētu būt, ja šis pilotprojekts ir veiksmīgs,” norāda Ģirts Dubkēvičs.
“Mēs gribētu redzēt to politiķi, kurš pateiks, ka šis nav vajadzīgs. Tas jau nav tikai tīri praktiski, ka kāds latvietis tiks lētāk aizbraukt līdz Pērnavai vai kāds igaunis atbrauks līdz Ainažiem vai Salacgrīvai. Tas jau ir stāsts par tādu pierobežas sadarbību. Par divu tautu tuvināšanos, tur ir daudz dziļāk, ja tā nopietni mēs skatāmies,” uzsver Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs Andris Zunde.
Iedzīvotāji līdz projekta noslēgumam ir aicināti piedalīties pasažieru aptaujā, paužot savu vērtējumu par izmantotajiem pārrobežas maršrutiem. Projekta kopējās izmaksas ir 235 tūkstoši eiro. 80% sedz Eiropa, bet pārējo daļu – Igaunijas valdība.