Ar sacensībām “Zaļais gurķis” Ropažu novada Garkalnes pagastā atklāta kamanu suņu sporta sacensību sezona bezsniega apstākļos. Šādas sacensības notika jau četrpadsmito reizi, un šogad tajās piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – vairāk nekā 140.
Mežs pie Asaru ezera ir ikdienas treniņu vieta Garkalnes pagasta suņiem un viņu saimniekiem, bet šoreiz to pieskandina ap divsimt suņu rejas, kuri šurp sabraukuši, lai piedalītos sezonas atklāšanas sacensībās kamanu suņu sportā bezsniega apstākļos “Zaļie gurķi 2026”.
Foto: Vidzemes televīzija
Kamanu suņu sporta kluba valdes loceklis un viens no sacensību organizatoriem Mārtiņš Kristons stāsta, ka ideja par sacensībām radās divām šī sporta veida entuziastēm: “Bija tāda kamanu suņu entuziaste Ilze Dombrovska un Gundega Pumpure, kas Garkalnē sāka ar tiem suņiem. Viņas mēģināja rādīt visiem, kas notiek. Tā pirms četrpadsmit, piecpadsmit gadiem sākās mazas sacensībiņas, kur nāca iesācēji mēģināt savus spēkus. Tur bija 20-30 dalībnieku, kas sāka to visu.”
Šogad sacensībām pieteicies rekordliels dalībnieku skaits. Meža trasē pieteikti 142 starti divpadsmit disciplīnās. Kanikross, kur sportists skrien sasaitē ar suni, esot viena no disciplīnām, kur lielāka slodze ir uz sportistu. Sacensību dalībniece kanikrosā Lelde Rāviņa stāsta, ka četru kilometru trase skrējējam neesot daudz: “Bet, ja tev jāturas suņa tempā, tad tas ir daudz. Tev gribās skriet viņam tā kā pakaļ, viņš tevi velk un kopā tāds tandēms iznāk. Nav tik viegli.”
Foto: Vidzemes televīzija
Arī Alise Reingolde stāsta, ka šoreiz skriet kopā ar suni bijis īpaši grūti: “Bija karsts, kaut vai ārā ir labs laiks. Nu bija kā bija, šoreiz bija tā trakāk. – Cik bieži jūs trenējaties? – Personīgi es ar suni izskrienu divreiz nedēļā, un brīvdienās sacensības. Man vēl ir tenisa treniņi un vairāk nav laika.”
Lai gan sacensībās piedalās arī bērni, Mārtiņš Kristons stāsta, ka jauniešu vidū tas neesot ļoti populārs sporta veids: “Jauniešiem mazāk izplatīts, jo tev tā kā jābūt savam sunim. Jaunieši pārsvarā startē tie, kuri ir ar vecākiem kopā vai arī klubs kādu piesaista. Vecuma grupās mums ir daudz veterānu. Pasaules čempionu grupā mums ir sieviete pie sešdesmit gadiem, kura joprojām ļoti labi skrien. Tu skrien pēc spējām, vecākās grupās biežāk pāriet uz disciplīnām, kur vairāk suns strādā nevis cilvēks.”
Baikdžoringā un skūteru disciplīnā lielākā slodze esot uz suņiem, tāpēc visbiežāk šīs disciplīnas izvēloties suņu saimnieki, kuri vairs fiziski nejūtas tik spēcīgi kā jaunieši.
Sacensību dalībnieks skūteru disciplīnā Artūrs Jakobsons: “Es vispār cenšos dažādot (disciplīnas). Šajās sacensībās izlēmu piedalīties ar skūteri, kaut gan tā ir mana pamatdisciplīna. Vismīļākā, jo var braukt ar diviem suņiem, kas man patīk. Patīk skatīties, kā viņi kopā strādā. Labi veicās, suņi labi nostrādāja, pats arī labi jūtos. Bija vairākas apdzīšanas, smuki tikām garām. Esam apmierināti.”
Lai gan vasaras sacensības vēl tikai priekšā, četrkājainie draugi jau tagad gaidot ziemu, jo suņiem vistīkamākās esot suņu kamanu sacensības, ja zemi klāj sniegs, un tādas notiek Madonā Smecersilā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |