Kamēr daļa skolēnu vasaras brīvlaiku pavada pie viedierīču ekrāniem, citi jaunieši dod priekšroku vējam un dabas izaicinājumiem. Jānis, Markuss, Kate un citi vienaudži jau vienpadsmito gadu pulcējas Burtniekos, kur norisinās nometne “Nāc burāt!”. Tās laikā bērni un pusaudži piecu dienu laikā apgūst pamatus ūdens sporta veidos.
Šogad tiek atzīmēta Latvijas Burāšanas savienības dibināšanas simtgade. Burāšanas un airēšanas tradīcijas tiek uzturētas arī Valmieras novadā. Jau 11 gadus uzņēmuma “Vidzemes Laivas” saimnieks un nometnes “Nāc burāt!” vadītājs Arnis Seņkāns sadarbībā ar “Burtnieku Jauniešu centru” rīko šo aktīvās atpūtas un sporta nometni.
Viņš stāsta: “Kā jūs redzat, bērni nu jau ir, kā saka, piepildījuši ezeru ar burām, ar kajakiem, un tā mēs te piecas dienas darbojamies. Mācāmies burāt ar vējdēļiem, mācāmies kajakot, supot. Ļoti ļoti, manuprāt, pozitīva pieredze jauniešiem, it īpaši šajā digitālajā laikmetā. Neaizmirstam, ka mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir daba, kura ir vējš, ūdens, kurā ir jāizbauda vasara, un jādara viss tas, kas jaunībā un bērnībā ir jādara.”
Lielai daļai dalībnieku šī nav pirmā sastapšanās ar vēju un burām – nometnē jaunieši mēdz arī atgriezties vairākus gadus pēc kārtas. Kamēr vieniem tā ir aktīva atpūta, citi ūdens sportu jau sāk apsvērt kā kaut ko vairāk un vēlas iemācīties visu, ko tas var dot.
Nometnes dalībnieks Markuss Lilienfelds atklāj: “Nu, man patīk burāt. Un es pagājušogad arī biju uz šo nometni, un ļoti iepatikās.” Tam piekrīt arī dalībniece Kate: “Es nezinu, es jau kādu labu laiku, kaut kādus piecus gadus te esmu. Man piedāvāja, es pamēģināju, man iepatikās.” Savukārt nometnes dalībnieks Regnārs Megi neslēpj savus nākotnes plānus: “Man ļoti patīk darbs ar ūdeni, tā kā… Es nevaru īsti pateikt tā. Šis jau man sanāk trešais gads. Jā, man tas, kā jau teicu, ļoti patīk.”
Vindsērfings Burtnieku ezerā.
Tomēr nometnes organizēšanā netrūkst arī izaicinājumu. Vadītājs atzīst, ka, lai gan jaunieši izrāda interesi par šo sportu, situācija ar dalībnieku skaitu ik reizi ir mainīga un ne vienmēr visas pieejamās vietas tiek aizpildītas. To ietekmē ne vien demogrāfiskie rādītāji, bet arī valsts un pašvaldības atbalsts.
Arnis Seņkāns norāda uz finansiālo pusi: “Paldies novadam, protams, par to, ka viņi mums līdzfinansē nedaudz katru gadu. Lai arī šim finansējumam ir tendence samazināties, un, attiecīgi, lielākas izmaksas tiek uzliktas uz vecāku pleciem. Tātad, ne visi vecāki ir tik maksātspējīgi, lai nomaksātu bērniem šādu te nometni. Ir tā, kā ir. Dalībnieku skaits varēja būt lielāks, mēs būtu gatavi paņemt pat līdz 30 bērniem, šajā konkrētajā nometnē ir 17 bērni. Tā kā vietas vēl bija.”
Tāpat nometnes vadītājs uzskata, ka jaunieviestais sporta finansējuma modelis, kurā viens no galvenajiem kritērijiem ir dalībnieku skaits, var negatīvi ietekmēt burāšanas popularitāti valstī. Viņš norāda, ka šis ūdens sporta veids nekad nebija tik masveidīgs tā iemesla dēļ, ka burāšana ir sarežģītāks un dārgāks, jo pieprasa speciālās treniņu vietas un ekipējumu.
“Tādā burāšanā, tā jau nav tikai kustēšanās, tie nav tikai muskuļi. Tā ir navigācija, tur faktiski ir ģeometrija, tur ir taktika, tur ir iekšā tik daudz visādu elementu, kas bērnam savā galvā ir jāsaliek, kas viņam attīsta domāšanu, izpratni par vēju, par dabu, par virzieniem, par jebko,” skaidro Arnis Seņkāns.
Jaunieši nometnē “Nāc burāt!”.
Šovasar, jūlija pēdējā nedēļā, notiks vēl viena “Nāc burāt!” nometne. Tiek aicināti pieteikties arī tie, kuriem nav iepriekšējās pieredzes burāšanā un kas vēlas izmēģināt kaut ko jaunu.