Sēlijas dienu ierosina atzīmēt 22. maijā

Sunākstes mācītājmuižas parku, kas nesaraujami saistīts ar Vecā Stendera dzimtu, pieskandināja dūdu skaņas sēļu tradicionālās mūzikas grupas “Krāce” izpildījumā. Pasākumā būtiska nozīme bija Sēlijas karogam. Tas ir iemesls, kādēļ Stendera biedrība rosina Sēlijas dienu atzīmēt tieši 22. maijā, tradīciju aizsākot tieši Sunākstes luterāņu baznīcas tuvumā.

Pēteris Stradiņš, Stendera biedrības valdes loceklis: “1999. gada 21. un 22. maijā tika organizēts pirmais Sēlijas kongress. Un tieši 22. maijā pirms 26 gadiem šeit, Sunākstes baznīcā, tika iesvētīts pirmais Sēlijas karogs. Tā ideja būtu tāda, ka katrā sētā, katrā mājā, kur mīt kāds sēlis, mēs šajā 22. maijā Sēlijas dienā piedomājam par savām saknēm, par savu dzimto pusi. Tas ir ļoti būtiski. Un īpaši varbūt sēļiem, kas ne šeit uz vietas, bet kas jau ir izklīduši.”

ReTv

Pēc tam Sēlijas simbols svinīgi tika pacelts 12 metrus augstajā mastā. Uz pirmo Sēlijas dienas svinēšanu pulcējās daudzi, kuriem rūp šīs vēsturiskās zemes identitāte un attīstība.

Ilma Svilāne, biedrības “Sēļu klubs” valdes priekšsēdētāja: “Man prieks par tādu uzvaru, var teikt – tā ir atkal kaut kāda uzvara, kura nāca pati par sevi kā dabisks turpinājums tam, ko ir Stendera biedrība iesākusi, veicot šo milzīgo darbu Sunākstē šeit.”

ReTv

Pasākuma laikā divas “Sēlijas salu” pārstāves – Ieva Jātniece un Daina Alužāne saņēma Kultūras ministrijas Īpašos Atzinības rakstus. Viņas gan uzsver, ka tas ir visu aktīvo sēļu nopelns.

Daina Alužāne, “Sēlijas salas” valdes priekšsēdētāja: “Tas ir labi, ka šo cilvēku darbs tiek novērtēts, jo visi zina, ka nevalstiskie strādā brīvprātīgi, bez atalgojuma, ļoti daudz. Pat, ja tie ir projektu līdzekļi, par ko tiek rīkoti pasākumi un daudz laba izdarīts, tāpat brīvprātīgais darbs tiek ieguldīts absolūti liels. Forši, ka par to pasaka paldies, protams!”

Jana Vērdiņa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja: “Es strādāju ar vēsturisko zemju likuma īstenošanu ikdienā, un sēļi ir ļoti, ļoti aktīvi sadarbībā un ļoti patīkami sadarbībā, ar vienmēr daudz jaunām idejām. Sēļi, kā vienmēr, kaut ko jaunu aizsāk paši pirmie. Un Sēlijas diena noteikti rosinās arī pārējās vēsturiskās zemes iedibināt savas dienas, jo man liekas, ka kopības apzināšanās izcelšana ir bezgala būtiska katra unikālā identitātē, kas veido visu mūsu kopējo rakstu kā tautai.”

ReTv

Pēteris Stradiņš, Stendera biedrības valdes loceklis: “Latvijas veikalos un ražotnēs, kas ražo karogus un tieši Sēlijas karogu, ne vienmēr atbilst īstais šis sūnu zaļais tonis. Mēs esam ar daudziem šiem tirgotājiem sākuši sarunas, lai uzlabotu to toni.”

Divas no Sēlijas karoga krāsām saskan ar Latvijas valsts karogu, bet neskaidrības bieži vien rodas par zaļo krāsu. Pagājušajā gadā spēkā stājās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rīkojums, ar kuru noteikti precīzi Sēlijas karoga krāsu kodi, tostarp arī sūnzaļajam tonim.

ReTv