Valdība nolēma līdz 2027. gada 10. janvārim izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā saistībā ar 2026. gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, paredz otrdien Ministru kabinetā apstiprinātais rīkojums.
Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojums paredz noteikt ZM par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā. Paredzēts, ka ZM organizēs informācijas apkopošanu par 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām, saimniecībām un radītajiem zaudējumiem, kā arī apzinās 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartās lauksaimniecības platības, saimniecības un lauksaimniecības nozarei radītos zaudējumus.
Rīkojuma mērķis ir mazināt 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošināt tiesiskus risinājumus situācijās, kad nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ nav iespējams pilnvērtīgi veikt ražas novākšanu un citus sezonālos lauksaimniecības darbus.
Ministrijā skaidro, ka 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību ir izveidojusies nevienmērīgi gan laikā, gan teritoriāli. Lai gan īpaši izteikti nelabvēlīgie apstākļi un to sekas konstatētas Latvijas rietumu daļā, jo īpaši Kurzemē, vasaras beigās un rudens sākumā bagātīgi nokrišņi tika novēroti visā Latvijas teritorijā.
Sausuma un mitruma rādītājs, hidroloģiskie dati un faktiskie novērojumi liecina, ka atsevišķās teritorijās nelabvēlīgie apstākļi ir veidojušies kumulatīvi, atkārtotiem nokrišņiem turpinoties uz jau iepriekš izveidojušos paaugstināta mitruma fona.
ZM atzīmē, ka lauksaimniecības nozari nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi skar atkārtoti jau vairākus gadus pēc kārtas. Arī 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ ārkārtējā situācija lauksaimniecībā tika izsludināta visā Latvijas teritorijā. Atkārtotu nelabvēlīgu apstākļu ietekme samazina saimniecību iespējas iepriekšējo gadu zaudējumus kompensēt ar pašu resursiem un palielina to finansiālo ievainojamību.
Ministrijā norāda, ka ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, ražas novākšanas un citu lauksaimniecisko darbu kavēšanās, kā arī nespēja savlaicīgi veikt ziemāju sēju un iesēt starpkultūras ietekmē ne tikai kārtējās sezonas rezultātus, bet negatīvi ietekmē arī nākamās sezonas ražošanas iespējas.
Minētie apstākļi samazina saimniecību ieņēmumus un var apgrūtināt spēju izpildīt finanšu un līgumsaistības, tostarp saražotās produkcijas piegādes līgumus. Tas savukārt palielina tiesiskos un finansiālos riskus un var apdraudēt skarto saimniecību ekonomisko stabilitāti un turpmākas darbības iespējas. Arī 2026. gadā atkārtojas jau 2025. gadā identificētie riski, pastiprinot to kumulatīvo ietekmi uz saimniecību ekonomisko stabilitāti, skaidro ZM.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem 2026. gada vasara Latvijā bija nokrišņiem bagātāka nekā 2025. gada vasara. Kopējais nokrišņu daudzums 2026. gada vasarā sasniedza 288,1 milimetru jeb 29% virs gadalaika normas, savukārt 2025. gada vasarā – 272,6 milimetrus jeb 22% virs normas. Tādējādi jau otro gadu pēc kārtas vasara Latvijā bija būtiski mitrāka par normu, turklāt 2026. gada vasara ierindojās kā 13. mitrākā vasara novērojumu vēsturē.
Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīcībā esošo informāciju līdz šim par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 hektāriem, kas veido aptuveni 0,4% no lauksaimniecības platībām valstī.
Tomēr šie dati neraksturo kopējo 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi, jo ZM pieņem, ka gadījumos, kad nelabvēlīgie apstākļi nav tieši ietekmējuši atbalsta nosacījumu izpildi, lauksaimnieki nav ziņojuši par ražas zudumiem, ražas kvalitātes samazinājumu, kavētu ražas novākšanu, neapsētām ziemāju platībām un citiem postījumiem. Līdz ar to faktiskā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību var būt būtiski plašāka par pašlaik LAD paziņoto platību apjomu.
2025. gadā pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71% no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29%. Ziemāju kultūrām parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem, tādēļ ziemāju platību samazinājums var negatīvi ietekmēt saimniecību nākamās sezonas ekonomiskos rezultātus. Ziemāju sējas norisi šogad būtiski apgrūtina nelabvēlīgie laikapstākļi un paaugstinātais augsnes mitrums.
Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aktuālāko informāciju par laukaugu ražas prognozēm 2026. gada vasarāju sākotnējās ražības prognozes jūnijā bija salīdzinoši labvēlīgas, tomēr sezonas gaitā tās tika vairākkārt samazinātas, liecinot par nelabvēlīgo laikapstākļu pieaugošo ietekmi uz gaidāmo ražu.
Tāpat lauksaimniecības ražošanas resursu cenas joprojām saglabājas būtiski augstākas nekā pirms cenu krīzes. ZM uzsver, ka īpaši izteikts sadārdzinājums saglabājas minerālmēsliem. 2026. gadā minerālmēslu cenas bija aptuveni par 73% augstākas nekā 2019. gadā. Arī augu aizsardzības līdzekļu, elektroenerģijas un dīzeļdegvielas cenas saglabājas būtiski virs pirmskrīzes līmeņa.
ZM sadarbībā ar LAD jau ir paredzējusi vairākus risinājumus un atkāpes tiešo maksājumu un citu atbalsta nosacījumu piemērošanā, lai lauksaimnieki nezaudētu tiesības uz atbalstu gadījumos, kad noteikto prasību izpildi objektīvi kavējuši nelabvēlīgie laikapstākļi. Tostarp paredzētas atkāpes attiecībā uz atsevišķu platību nopļaušanas termiņiem, ražas novākšanas un sēklas ražošanas prasībām, kā arī atsevišķu ekoshēmu nosacījumu izpildi.
Ministrijā informē, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana dotu iespēju atbildīgajām institūcijām atbilstoši to kompetencei piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, savukārt kredītiestādes, citas finanšu iestādes un līgumpartneri varētu individuāli izvērtēt iespējas piemērot risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuru saistību izpildi ietekmējušas nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītās sekas.
Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan līgumsaistības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, kavēta ražas novākšana un nespēja savlaicīgi veikt rudens lauku darbus var samazināt saimniecību ieņēmumus, vienlaikus saglabājoties nepieciešamībai finansēt nākamās ražošanas sezonas sākšanu.
ZM uzsver, ka šādos apstākļos ārkārtējās situācijas izsludināšanas radītie ieguvumi ir tiesisko un finansiālo risku mazināšana un iespēja piemērot ārkārtas apstākļiem paredzētos risinājumus.
Jau ziņots, ka Ventspils novada dome 17. septembrī ārkārtas sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada teritorijā uz 12 mēnešiem.
Lēmums pieņemts, ņemot vērā ilgstoši nelabvēlīgos laikapstākļus un lielo nokrišņu daudzumu, kas būtiski ietekmējis lauksaimniecības zemju stāvokli, lauksaimnieku iespējas novākt šāgada ražu un veikt nepieciešamos rudens lauku darbus, informēja pašvaldībā. Lielais nokrišņu daudzums strauji palielinājis augsnes mitrumu un Ventspils novada teritorijā esošo ūdenstilpju ūdenslīmeni.
Pašvaldībā apgalvo, ka kritiskā situācija nav beigusies, jo laikapstākļi rudenī var vēl vairāk ietekmēt iespēju novākt ražu un sagatavot laukus nākamajai sezonai.
Arī Kuldīgas novada dome ceturtdien nolēma lūgt valdību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā novada administratīvajā teritorijā uz 12 mēnešiem.