Zemnieki: “Ja pa nullēm sanāks, būs labi”

Īsu brīdi pirms sācies ražas novākšanas laiks lauksaimnieki pulcējās Tērvetē – tradicionālajā traktordienā, kas šogad notika jau piecpadsmito reizi. Lauksaimniecībā nodarbinātajiem tā ir iespēja satikties, uzzināt ko jaunu, kā arī pārrunāt sasāpējušos jautājumus. Lai gan problēmu netrūkst, uzrunātie zemnieki nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu.

Tērvetē šodien, spītējot lietum, jau no agra rīta bija dzirdama traktoru rūkoņa. Šeit lauksaimnieki pulcējās uz ikgadējo traktoru dienu, kas šogad norit jau piecpadsmito reizi.

Fonda “Latvijas lauksaimniecības attīstībai” valdes loceklis Rihards Krastiņš stāsta, ka šāds pasākums aizsācies 2010. gadā, kad Latvijā valdīja krīze: “Daudzi brauca ārā no Latvijas, un tad mēs sapratām, ka mums viņus vajag apvienot, lai viņi paliktu šeit, jo tā modernizācija bija ļoti gājusi uz augšu, un mēs gribējām pateikt: Esi te, kāp modernajā traktorā un nopelni te, jo lauksaimnieki nebūt nav skopi maksātāji. Ja tu esi labs darbinieks, viņi arī labi maksā.”

Vidzemes televīzijas foto

Kā jau ierasts traktordienā notika parāde un sacensības, uz kurām vīri nav jāmudina.

A/S “Pampāļi” traktorists Viktors Rozentāls uz jautājumu, vai ir starpība piedalīties traktordienas sacensībās vai vākt ražu, atbild: “Protams, ir starpība, te adrenalīns tāds. Pa lauku, tā ir ikdienas rutīna.”

Z/S “Saulītes” saimnieks Andris Buķelis: “Piedalāmies trešo gadu. – Kas jūs notur pie tās traktordienas? – Nu, tāda kopā būšana, drusciņ jokošanās, bet beigās tomēr nopietni.”

Kopīgo sanākšanu Tērvetē lauksaimnieki sauc par pēdējo atpūtu pirms lielā darba cēliena – ražas novākšanas, kas sāksies jau pēc pāris nedēļām. Dažviet pirmā būšot zālāju novākšana, bet dažviet ziemas mieži vai rapsis. Pēdējie trīs gadi lauksaimniekiem bijuši grūti, bet uz šo gadu uzrunātie saimnieki, kam pieder tikai vairāki simti hektāru zemes, raugās ar piesardzīgu optimismu.

Vidzemes televīzijas foto

Andris Buķelis, kuram saimniecība Bauskas novadā, teic: “Nekas ļauns nav, izskatās diezgan labi. Redzēs, kā būs ar kvalitāti. – Cena graudiem esot nokritusi? – Nu cena.. kā parasti.”

Tie, kuri domā par attīstību, traktordienā var iepazīt arī jaunāko lauksaimniecības tehniku. Tomēr uzrunātie saimnieki teic, ka tik lieli optimisti tomēr neesot. Arī z/s “Saulītes” saimnieks Andris Buķelis teic, ka šis ir jostu savilkšanas laiks: “Citiem varbūt ir savādāk, bet mūsu gadījumā nekāda attīstība nav, ir tikai ekonomija. Iemesli tur ir vairāki. Piemēram, nezāles interesantas parādās, ar kurām netiekam galā. Dažādu pasākumu kopums.”

Z/s “Lielauželes” pārstāvis Gunārs Rozentāls no Jelgavas novada piekrīt, ka lauki pagaidām izskatās labi, ko gan nevarot teikt par cenām: “Vienalga vai rapsis, vai zirņi, vai graudi. Raža jau būs. Pretīm atkal minerāļi – divreiz dārgāk pērkam. – Tagad jūs nākamai sezonai pērkat? – Jā, tie, kas maksāja 400, tagad maksā 650 eiro. Ja pa nullēm sanāks, būs ļoti labi. Es domāju, ka daudzi pat mīnusos ieies. Tā kā tehnikas pirkšana jāatliek, visi lielie pirkumi. Zeme paliek dārgāka. Kas maksāja 8000 eiro, tagad jau 16 000 eiro par hektāru. Cerība būs tad, kad divi pasaules trakie liks mieru.”

Lielajās zemnieku saimniecībās optimisma ir vairāk, tomēr galvenos lēmumus savās saimniecībās pieņem paši zemnieki, bet tradicionālā traktordiena dod iespēju uzzināt ko jaunu un tikties ar savas nozares pārstāvjiem.