Ar mēnešiem ilgu gaidīšanu rindās pie ārsta saskārušies ne tikai seniori, bet arī jaunieši. Vakar vakarā jaunatnes organizācija “Protests” rīkoja piketu pie Saeimas, kurā pieprasīja palielināt veselības aprūpes budžetu un radīt sistēmu, kurā pacientus prioritizētu nevis pēc finansiālām iespējām, bet nepieciešamības saņemt mediķu palīdzību.
Pārdesmit cilvēku vakar vakarā pulcējās pie Saeimas, pieprasot, lai veselības aprūpe būtu pieejama visiem. Lai gan protesta akcijā lielākoties piedalījās jaunieši, ReTV uzrunātie atzina, ka jau saskārušies ar šo problēmu. Arī protesta akcijas dalībnieks Amadejs Henrijs Brūvers.
Amadejs Henrijs Brūvers: “Tad, kad es vēl biju nepilngadīgs, es sazinājos ar bērnu slimnīcu, un viņi pateica, ka rinda, lai tikai pārbaudītu, vai es tiktu pie valsts apmaksāta psihologa, ir divi gadi. Bija arī citas veselības problēmas, un vecāki piezvana, un viņiem pasaka – pagaidi dažus mēnešus. Es jau pie tā esmu pieradis, bet, skatoties uz citām valstīm, tas vienkārši nav pieņemami, ka cilvēkiem jāgaida mēnešiem, lai vispār saprastu, kādas viņiem ir problēmas.”
Jaunatnes organizācijas “Protests” valdes priekšsēdētāja Sindija Mierture: “Tā tiešām ir samilzusi tēma. Es pati esmu ļoti daudz saskārusies ar šīm problēmām. Ja mēs skatāmies, ir sadalīts divās rindās – ir cilvēki, kam ir apdrošināšana un kuri var jau rītdien tikt pie pakalpojuma, bet pārējiem, kuriem nav naudas un nav apdrošināšanas, var gaidīt mēnešiem, un tā slimība var ieilgt.”
Starp piketētājiem arī ilggadējais Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs, tagad pensionārs Valdis Keris, kuram ar nokļūšanu pie mediķiem esot rūgta personiskā pieredze un kurš gadiem cīnījies par finansējuma palielināšanu medicīnai, tomēr nepieciešamais rezultāts tā arī neesot sasniegts.
“Mūsu prezidents par armiju tagad stāv un krīt. Vajagot jau likumā nostiprināt, ka armijai būs vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas, ka veselībai vajadzīgi vismaz 6% no IKP, par to viņš ir aizmirsis. Šobrīd veselībai ir nedaudz vairāk kā 4% no IKP. Tad ir tā, ja visi plānošanas dokumenti saka, ka nākamgad jābūt 6% no IKP, bet to negrasās dot, tad vajag pateikt, ka mēs Latviju taisīsim par labi apsargātu kapsētu, lai cilvēki zina, kam gatavoties,” pauž Valdis Keris.
Jaunatnes organizācijas “Protests” valdes locekle Dagnija Šika: “Tā galvenā prasība, ko mēs esam uzstādījuši, ka šai (red. veselības aprūpei) beidzot ir jākļūst par valdības prioritāti. Šīs problēmas ir bijušas jau gadiem un ir samilzušas. Skaidrs, ka šeit vienkārši ir tāds politiskās gribas jautājums.”
Protesta akcija bija noorganizēta sešos vakarā, kad Saeimas logi jau bija tumši un neviens pie piketētājiem neieradās, bet kā liecina Veselības ministrijas mājaslapā atrodamie dati, 2026. gadā veselības nozares budžets ir nedaudz vairāk kā divi miljardi eiro, kas esot par 42,7 miljoniem eiro vairāk. Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai šogad paredzēti 684 miljoni eiro, bet speciālistu konsultācijām un ambulatorajiem izmeklējumiem 379,6 miljoni eiro.