Arvien vairāk bērnu saskaras ar mentālās veselības problēmām

Speciālisti Latvijā arvien biežāk brīdina par pieaugošu bērnu un jauniešu mentālās veselības problēmu skaitu. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) uzņemšanas nodaļā pērn sniegtas aptuveni 900 konsultācijas, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms diviem gadiem.

BKUS Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra virsārste, psihiatre Liene Vītola: “Mēs caur Bērnu slimnīcas uzņemšanas nodaļu, Neatliekamās medicīnas centru sniedzam akūto palīdzību, šajā gadījumā tie visbiežāk ir pusaudži vai nu ar vielu lietošanu, ar akūtiem ēšanas traucējumiem un smagu somatisko stāvokli. Tie varētu būt arī jaunieši ar paškaitējumu, pašnāvības mēģinājumiem vai citiem akūtiem stāvokļiem. Mūsu centrs sniedz arī ambulatoru plānveida palīdzību. Atkarībā pēc vecuma grupas – mazākie bērni noteikti būs ar attīstības traucējumiem. Atkal tie vecākie bērni, pusaudži – tas viss, ko es jau iepriekš minēju: paškaitējums, ēšanas traucējumi, vielu lietošanas traucējumi, mācību grūtības, ļoti plašs spektrs ar traucējumiem.”

Speciālisti uzsver, bērnu mentālās veselības atbalstam nepieciešama dažādu speciālistu sadarbība. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai, biedrība “Debesmanna” rīkoja Bērnu mentālās veselības nedēļu. Tās iniciatore Iveta Parravani, dzīvojot Lielbritānijā, nolēma līdzīgu iniciatīvu īstenot arī Latvijā. Nedēļas laikā notika lekcijas, diskusijas un vebināri vecākiem, pedagogiem un jauniešiem.

“Šī nedēļa ir galvenais par kopā būšanu, kopā būšanu bibliotēkās, kopā būšanu skolās, kopā būšanu ar lektoriem, ar psihologiem, ar psihiatriem, un tas informācijas apjoms, ko mēs cenšamies dot. Vecāki un pedagogi var smelties atbalstu un informāciju, kur mēs runājam gan par emocijām, gan par problēmsituācijām, arī par UDHS. Runājam, kāda tā sistēma ir, ka aiz šīs sistēmas paliek bērni, un par problēmsituācijām skolā un kā tas tiek risināts,” saka Iveta Parravani, biedrības “Debesmanna” vadītāja.

Daļa lekciju notika tiešsaistē, ļaujot tajās piedalīties arī latviešiem ārvalstīs. Bērnu mentālās veselības atbalstā nozīmīga loma ir arī pašvaldībām, piemēram, Mārupes novadā uz 12 skolām strādā 17 psihologi, bet nepieciešamības gadījumā tiek piesaistīti arī ārpakalpojuma speciālisti.

Mārupes novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Liene Šmite: “Jauniešiem psihologs ir pieejams gan izglītības iestādēs, gan arī caur jauniešu centru. Jāsaka, ka ne visi jaunieši grib izmantot psihologu skolā, jo to redz arī citi skolēni un skolotāji. Tieši tāpēc mēs arī nodrošinām jauniešiem iespēju saņemt psihologa atbalstu caur jauniešu centru. Mums par pārsteigumu diezgan daudz jauniešu to izmantoja.”

Īpaši intensīvs darbs notiek skolās, piemēram, Mārupes Valsts ģimnāzijā, kur mācās vairāk nekā 1500 skolēnu, ikdienā strādā trīs psihologi.

Mārupes Valsts ģimnāzijas psihoterapijas speciāliste Gita Lodziņa: “Mēs vairs nespējam strādāt tikai ar vienu bērnu, mēs esam sapratuši, ka jāiet ir vairākos virzienos, un viens virziens ir noteikti strādāt ar klasi, ar izglītojošām programmām, lai mēs varētu bērnus izglītot pašus, kādā veidā viņiem darboties un saprast, kas ar viņiem notiek. Mums šķiet, ka tā ir bērnu problēma, bet īstenībā tā lielā mērā, es teiktu, ir ģimenes problēma, sabiedrības problēma, līdz ar to ir svarīgi strādāt arī ar vecākiem. Šim ir jābūt kopdarbam.”

Speciālisti uzsver, ka savlaicīga palīdzības meklēšana un pieejams atbalsts var būt izšķirošs bērna turpmākajā attīstībā. Tāpēc arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta gan sabiedrības izglītošanai, gan atbalsta sistēmas stiprināšanai.