Fizioterapijas diena atgādina par kustības spēku

Šodien, 8. septembrī, visā pasaulē atzīmē Fizioterapijas dienu. Fizioterapija palīdz cilvēkiem atveseļoties pēc traumām, operācijām un saslimšanām, atgūt kustīgumu un uzlabot dzīves kvalitāti. Šīs jomas speciālisti ir ļoti pieprasīti un nereti pie viņiem nākas gaidīt rindā.

Fizioterapija – tā ir medicīnas zinātne un praktika, kas balstīta uz kustību un fizisko faktoru izmantošanu ārstēšanā un profilaksē. Tā ietver plašu metožu kopumu: ārstniecisko vingrošanu, masāžu, manuālās tehnikas, kā arī darbu ar modernām iekārtām.

Foto: Kurzemes Televīzija

Kristaps Gražinskis, fizioterapeits: “Fizioterapija ir tāda konservatīva medicīna. Mēs nekādi neiejaucamies, viss bez manipulācijām. Mēs strādājam ar cilvēka ķermeni, ar viņa muskuloskeletālo sistēmu, ar elpošanu. Mēs saliekam to cilvēku tā, lai viss strādātu tā kā ķēdītē. Bez pēdas nebūs celis, bez ceļa nebūs gūžas veselība un protams, bez apakšējo ekstremitāšu veselības būs mums arī mugursāpes.”

Ja pacientam ir nepieciešama rehabilitācija pie fizioterapeita, tā jāsāk pēc iespējas ātrāk, taču rindas bieži vien aizkavē šo procesu. Piemēram, pašreiz Ventspils poliklīnikā līdz pat gada beigām nav pieejami fizioterapijas pakalpojumi par valsts kvotām. Savukārt Kurzemes rehabilitācijas centrā pašreiz akūtos gadījumos gaidīšanas laiks ir līdz 3 mēnešiem, ja gadījums nav tik steidzams – līdz 6 mēnešiem, bet visos pārējos gadījumos jāgaida līdz gadam.

Kurzemes Rehabilitācijas centra vadītāja Ulla Bambīte: “Protams, pacienti, kuriem ir akūtas saslimšanas un draudoša invaliditāte, tiek pa priekšu pārējiem pacientiem. Diemžēl, tad mēs esam tik, cik mēs esam.”

Foto: Kurzemes Televīzija

Fizioterapeite Ilze Brutāne: “Rindu jau veido pats pacients, kas nozīmē, ja viņš ir iestājies ne tikai šeit, viņš ir iestājies vēl kaut kur. Manuprāt, ka būtu godīgāk tā rindu sistēma, kad viņam ir iespēja tikai vienā vietā pieteikties. Nereti gadās tā, ka mēs arī zvanam un piesakām pacientu ārstēšanai un jautājam: “Vai Jums ir nepieciešama ārstnieciskā vingrošana vai kāds cits pakalpojums?” Un tad viņš saka: “Es jau izgāju tur un tur!” Bet to savu rindu, kur viņš aizņem cita vietu, viņš tā kā nav nokancelējis, ja tā var teikt.”

Īpašs fizioterapijas novirziens ir fizikālās procedūras. Tādas kā magnētterapija, lāzerterapija, elektrostimulācija, ultraskaņas terapija un citas metodes, kas palīdz mazināt sāpes, samazināt iekaisumu, paātrināt audu dzīšanu. Lielu nozīmi fizikālās medicīnas ārsti piešķir sadarbībai ar ģimenes ārstiem, kuri savukārt ne vienmēr ir informēti par fizioterapijas iespējām.

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Eva Goba: “Ir ģimenes ārsti, ar ko mēs ļoti sadarbojamies. Kas tiešām sūta. Ja pacients ir uz darba nespējas lapas, vai viņam ir trauma, vai kaut kāda hroniska saslimšana, tad fizikālā terapija ar minimālām blakus iedarbībām un kontraindikācijām mums ļauj ātrāk atveseļoties un atgriezties darba apritē. Ir varbūt ģimenes ārsti, kas ne pārāk atzīst šīs metodes, bet tā ir fizika! Teiksim medikamentu sauju varbūt, ka mēs varam optimizēt – to sauju samazināt uz pussaujiņu un pielietot arī šādas metodes.”