Janvāris starptautiski tiek atzīmēts kā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis. Lai gan Pasaules Veselības organizācija ir uzstādījusi mērķi šo slimību izskaust pilnībā, Latvijas statistika joprojām ir skaudra – tā ir otrā biežākā audzēja forma sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Mediķi ceļ trauksmi – mums ir pieejami visi ieroči, lai vēzi uzveiktu, taču sievietes joprojām mirst, jo pārbaudes neveic laikus.
Latvijā katru mēnesi no dzemdes kakla vēža mirst aptuveni 10 līdz 12 sievietes. Gada griezumā tās ir ap 130 zaudētas dzīvības. Ārsti uzsver – šī statistika ir traģiska, jo atšķirībā no daudziem citiem vēža veidiem, dzemdes kakla vēzis ir pilnībā novēršama saslimšana. Tomēr realitāte ārstu kabinetos rāda citu ainu – bailes un nevērība bieži vien ņem virsroku pār veselo saprātu. SIA “Vidzemes slimnīca” Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārsts Gints Lapiņš atzīst, ka situācija ar sieviešu atsaucību nav spīdoša.
“Lielākoties jau sievietes rūpējas par sevi un nāk, bet ir gadījumi, kad ginekologs nav apmeklēts gadiem. Tas atstāj negatīvus rezultātus, un tieši tur veidojas tā sliktā statistika,” skaidro ārsts.
Šobrīd Latvijas mirstības rādītāji no šī vēža veida ir vieni no augstākajiem Eiropā. Lai situāciju labotu, valsts jau trešo gadu organizē kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot sievietes izmantot valsts apmaksātu skrīningu. Process ir modernizēts – tiek izmantota šķidruma citoloģija, kas ļauj slimību diagnosticēt ļoti precīzi. Kopš 2025. gada jūlija ieviesta uzlabota stratēģija – sievietēm no 30 gadu vecuma tiek veikts tieši cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests.
Gints Lapiņš mierina, ka process ir ērts un uzticams: “Ik pēc trīs gadiem tiek sūtīts uzaicinājums apmeklēt ginekologu dzemdes kakla analīzei. Šīs analīzes tagad ir modernas, tāpat kā Eiropā – tā ir šķidruma citoloģija, ar kuru iespējams ļoti labi diagnosticēt izmaiņas.”
Dzemdes kakla vēzis “nesaudzē” pēc vecuma – gandrīz pusei pacienšu tas attīstās ap 45 gadiem, kad sieviete ir aktīva karjerā un ģimenē. Tomēr dakteris Lapiņš brīdina, ka tas var piemeklēt arī ļoti jaunas sievietes, un sekas ielaistai slimībai ir dramatiskas.
“Pirmās stadijas pacientes dzīvo ilgstoši, tas nav salīdzināms. Bet, runājot par trešo, ceturto stadiju – tur cilvēks var nomirt jau gada laikā,” brīdina G. Lapiņš. “Tā ir šausmīga saslimšana, jo audzējs izplatās, ieaug blakus dzemdē, ieaug urīnvados un urīnpūslī. Sieviete vairs nevar normāli nokārtoties, veidojas asiņošanas. Tā ir briesmīga slimība.”
Papildus skrīningam, otrs spēcīgākais ierocis ir vakcinācija. Tā ir valsts apmaksāta jauniešiem no 12 līdz 25 gadiem, kā arī sievietēm, kurām jau konstatētas pirmsvēža izmaiņas. Ārsts atgādina, ka galvenais izraisītājs ir vīruss, kas izplatās dzimumceļā.
“Cilvēka papilomas vīruss ir seksuāli transmisīvs, to nevar iegūt nekādā citā veidā. Ja agrāk uzskatīja – lai meitene būtu inficēta, jābūt bijušiem 11 partneriem, tad tagad uzskata – ja bijuši 4 partneri, viņa jau ir 100% inficēta,” skarbo realitāti iezīmē virsārsts.
Uzaicinājumi uz pārbaudi tiek sūtīti uz oficiālo e-adresi vai pa pastu. Ja uzaicinājums nav saņemts, bet trīs gadi ir pagājuši – jājautā savam ģimenes ārstam. Skrīninga mērķis ir “noķert” brīdi, kad izmaiņas ir tikai sākuma stadijā, nevis cīnīties ar ielaistu vēzi.