Valsts asinsdonoru centrs turpina izbraukumus uz reģioniem un šonedēļ vienu dienu devās arī uz Tukumu. Asins donori tur bija ļoti atsaucīgi. Tukuma ledus hallē asins varēja nodot no deviņiem rītā līdz vieniem dienā, un jau pirmajā minūtē pie durvīm bija izveidojusies rinda ar asinsdonoriem. Šobrīd ziedot asinis īpaši tiek aicināti donori ar 0-, A- un B- asins grupām, taču ne mazāk svarīgi ir donori ar pozitīvajām asins grupām. Jāpiebilst, ka pagājušajā gadā visā Latvijā asinis ziedotas vairāk nekā 62 tūkstoši reižu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Valsts asinsdonoru centrs informē, ka pērn audzis arī kopējais donoru skaits, sasniedzot mazliet virs 35 tūkstošiem iedzīvotāju.
Lai pacientam pārlietu asinis, jābūt maksimālai garantijai, ka tās ir pēc iespējas mazāk inficētas, tāpēc pirms asins ziedošanas donoriem jāiziet ārstu palīgu apskate, kur mēra asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru, dzelzs saturu un kur nosaka asinsgrupu.
Kā skaidro medmāsa Lilija Obuševa, pirms asins nodošanas donoram obligāti jāinformē par savām pārslimotajām slimībām: “Mums anketiņā pat ir rakstīts, ka slimības vajag uzrādīt – vai tu esi slimojis, vai pārslimojis. Obligāti jāpasaka! Ziniet, kādreiz bija tāds likums – ja tu neesi to pateicis, tad tu nesīsi atbildību par to, tāpēc, ka vajag padomāt par to cilvēku, kurā ielies tās asinis. Mums vajag garantēt maksimāli, lai tur būtu viss neteiksim, ka ideāli, bet ļoti, ļoti labi.”
Lai asinis būtu pēc iespējas kvalitatīvākas un piesātinātākas ar skābekli, donoriem pirms ziedošanas ieteicams veikt dažādas aktivitātes svaigā gaisā. Tāpat jāpievērš uzmanība uzturam.
“Jāsaprot, ka treknu nevar ēst ļoti, tad asinis būs treknas, saucās hiloze. Zaļumus vairāk ēst. Vispār pirms ziedošanas nevajag žāvētu, tāpēc, ka tad būs asinis ļoti treknas un nebūs derīgas. Mums mājaslapā viss ir ļoti smuki sarakstīts, kā donoram sevi sagatavot pirms asins ziedošanas,” turpina medmāsa.
Donors ziedo fizioloģisku asins devu – 450 mililitrus, un organisms to jūt un ražo jaunas šūnas, kas paaugstina imunitāti. Līdz ar to paaugstinās arī pretestība pret vīrusiem. Taču satiktajiem ziedotājiem galvenokārt ir vēlme palīdzēt līdzcilvēkiem.
“Mums skolā laikam bija labo darbu nedēļa, mēs ar istabas biedreni domājām, ko mēs varam izdarīt, un šī bija viena no opcijām. Tad nu šeit es esmu!” tā saka asinsdonore Eva Šah-Nazarova.
Savukārt asonsdonoram Agrim asins ziedošana kļuvusi par personisku lietu: “Sākotnēji tas bija skolā, kad vajadzēja papildus piektdienu brīvu, bet tagad es biju pārtraucis pēc skolas beigšanas, un tad bija ģimenē tāds gadījums, kad asins donori izglāba sievai dzīvību. Un tagad es intensīvi esmu atsācis.”
“Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir pienākums palīdzēt citiem. Es domāju, ka tas ir labs darbs. Ja mēs nepalīdzēsim viens otram, nekas labs nesanāks,” ir pārliecināta asindonore Sabīna Ādmine.
Medmāsa Lilija Obuševa jau vairākus gadus strādā Valsts asinsdonoru centrā, un ir novērojusi, ka katrā reģionā ir kāda asinsgrupa, kuru saziedo vairāk nekā citas. Taču, dodoties uz reģioniem nekad nevar zināt, kura asinsgrupa šoreiz būs dominējošā: “Visas grupas mums ir vajadzīgas. Dabīgi ir grupas, kuras ir vairāk nepieciešamas, tāpēc, ka viņas ir retākas, bet tā pateikt, ka šeit būs vairāk tāda grupa, tāds rezuss, tā nebūs gan.”
Valsts asinsdonoru centrs pie donoriem uz reģioniem dodas katru dienu, taču Tukumā iespēja ziedot asinis ir reizi trīs mēnešos.
“Ir vietas, kur nāk ļoti daudz donori – Talsi, Aizkraukle, Sigulda -, kur mēs braucam katru mēnesi, lai donoriem nav jāstāv tik ilgas stundas,” saka medmāsa.
Donori atzīst, ka visizaicinošākā ir pirmā asins ziedošanas reize, pēc kuras nākamā asins nodošana vairs nešķiet satraucoša.
“Sapratu, ka pēc pirmās reizes nav tik traki, un tad es izdomāju, ka var otro reizi atnākt. Nekas traks nav,” saka asinsdonore Sabīna.
“Bija stress, nemelošu, kā jau ar visām jaunām lietām, bet tagad jau ir mierīgi!” nosaka Eva.
Vīrieši asinis var ziedot ik pa deviņām nedēļām, savukārt sievietes reizi 13 nedēļās. Šobrīd īpaši tiek gaidīti donori ar jebkuru rēzus negatīvo asins grupu.
