Svetlana Tropika: “Es neticēju, kā tā var būt, ka varu paiet”

Šīs vasaras sākumā Pļaviņu iedzīvotājai tika veikta aknas transplantācija Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Pirms operācijas sieviete vairākkārt bija komā. Šī ir pirmā reize, kad ārstiem izdevies veiksmīgi pārstādīt aknu cilvēkam tik smagā veselības stāvoklī. Nupat paciente pavadījusi gandrīz mēnesi rehabilitācijā – Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, un viņas veselība ir būtiski uzlabojusies. 

Diena pret nakti – tā var raksturot pļaviņietes Svetlanas Tropikas pašsajūtu salīdzinājumā ar laiku pirms aknas transplantācijas. Šobrīd viņa ir atguvusi kustību spēju, bet aptuveni pusgadu, kamēr tika meklēts donors, pacientes veselības stāvoklis bija ļoti smags.

“Stāvoklis pasliktinājās visu šo laiku, un tad maijā es iekritu komā. Līdz ar to veselu mēnesi es biju bezsamaņā. Tad, kad jau likās, ka cerību nekādu nav, pēkšņi atradās donors tepat Latvijā, kaut gan meklēts tika arī kaimiņvalstīs,” atzīst transplantācijas paciente Svetlana Tropika.

4. jūnijā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā Svetlanai tika veikta aknas transplantācija. Latvijas ārstu komandai tika piesaistīts arī kolēģis no Zviedrijas.

Pirmais posms pēc operācijas bija grūts.

“Tad, kad pārveda uz nodaļu, tikai tad es sapratu, ka es nevaru pakustēties pilnīgi nemaz. Ne es varu kāju pacelt, ne roku. Pat deguns man niez, es roku savu redzu, bet pakasīt degunu es nevaru. Ilgi es gulēju un nekustējos, līdz ar to muskuļi atrofējās,” stāsta Svetlana Tropika.

Pēc izrakstīšanās no slimnīcas Svetlana pārvietojās ratiņkrēslā, un arī mājās veiktie vingrojumi nepalīdzēja. Tad viņa devās uz rehabilitāciju Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Soli pa solim sieviete no jauna apguva katru kustību un šobrīd viņa jau spēj nelielus attālumus mērot kājām bez palīglīdzekļa.

Jēkabpils reģionālās slimnīcas Subakūtās rehabilitācijas nodaļas fizioterapeits Mārtiņš Lindmanis: “Mēs esam uztrenējušies, slodzes tolerance tā saucamā ir palielinājusies. Sākam apgūt pakāpienus, paciente var pati nokāpt pa trepēm nelielu attālumu, uzkāpt. Trenējam spēku, izturību, tā ka progress ir salīdzinoši labs.”

Svetlana teic, ka varbūt jau ātrāk būtu sākusi staigāt bez palīglīdzekļa, bet vēl bija neticība saviem spēkiem.

“Pagājušas 25 dienas tieši šodien. Mēs viņu rakstām mājās un esam priecīgi par mūsu komandas darbu. Strādāja divi fizioterapeiti, ergoterapeits, audiologopēds, jo arī kognitīvās lietas pēc šādām smagām saslimšanām ir traucētas. Tad es gribu teikt, ka mūsu komandai šodien priecīga diena,” saka Jēkabpils reģionālās slimnīcas Subakūtās rehabilitācijas nodaļas vadītāja Sandra Zadināne.

Svetlana devās mājup apņēmības pilna turpināt veseļoties un ar bezgala lielu pateicību gan ārstniecības speciālistiem, gan aknas donora tuviniekiem. Viņu piekrišana transplantācijai dāvāja Svetlanai iespēju dzīvot.

Jāpiebilst, ka aknu transplantācijas operācijas Latvijā uz vairākiem gadiem bija pārtrauktas, ņemot vērā slikto pieredzi, kad lielākā daļa no Stradiņa slimnīcā veiktajām operācijām beidzās neveiksmīgi. Lai uzlabotu šo operāciju kvalitāti, Latvijas mediķu komanda piedalījās apmācībās Zviedrijā. Ar skandināvu palīdzību Latvijas ārsti šogad veiksmīgi atjaunoja aknu pārstādīšanas programmu.