Eksāmeni un uzņemšana augstskolās parāda to, ka arvien vairāk jauniešiem interesē medicīna un viņi izvēlas to studēt. Taču tikmēr Latvijas Ārstu biedrībā skeptiski skatās uz to, ka tas varētu palīdzēt atrisināt garās rindas un problēmas nozarē.
Ogres Valsts ģimnāzijas 12. klases skolnieces Annemarija un Santa šogad izvēlējās kārtot bioloģijas eksāmenu, lai nākotnē varētu studēt medicīnu. Annemarijas interesi par šo jomu iedvesmojusi mamma, kura arī strādā šajā nozarē, savukārt Santu īpaši aizrauj neirozinātne.
Ogres Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Santa Krasovska: “Es gribētu ticēt, ka es varētu atrast un attīstīt savu karjeru kā neiroloģe vai neiroķirurģe Latvijā, jo es domāju, ka mums būtu ļoti labi, ja Latvijā būtu daudz talantīgu ārstu, kuri mīl savu darbu un tiecas uz to mērķtiecīgi.”
Annemarija Vītola, Ogres Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece: “Man patīk darbs ar cilvēkiem. Tas man ir ļoti svarīgs faktors, kāpēc es izvēlos tieši medicīnu. Un tā ir tāda nozare, kas strauji attīstās, un nākotnē varbūt pēc 10 gadiem izskatīsies daudz savādāk nekā tas tagad izskatās.”
No 45 Ogres Valsts ģimnāzijas dabaszinātņu programmas skolēniem šogad bioloģijas eksāmenu izvēlējās kārtot 32. Skolā norāda, ka pēdējos gadus interese par medicīnas studijām ir ļoti liela.
Ogres Valsts ģimnāzijas bioloģijas skolotāja Sandra Ziemele: “Viena no īpašībām, kas ļoti raksturo ģimnāzijas skolēnus, īpaši to dabaszinībās var redzēt, viņi ir ļoti cilvēcīgi. Apvienojot tās zināšanas, kas dabaszinātnēs ir vajadzīgas, tādas ļoti precīzas zināšanas, zinātniskā pieeja, ar to cilvēcīgumu, kur tad ir tās profesijas? Tā arī ir tā medicīna, un to var ļoti redzēt. Un principā viņi neizvēlas tāpēc, ka tur būs nākotne, lielas algas, viņi izvēlas, jo viņi grib ar to medicīnu nodarboties, un to var just.”
Līdz ar uzņemšanas sākumu augstskolās arī to pārstāvji atzīst, ka pieredze gadu no gada rāda – arvien vairāk jauniešu izvēlas studēt medicīnu.
Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve Elīna Belecka: “Es teiktu, ka interese par medicīnu un veselības aprūpes studiju programmām ir nemainīgi augsta. Medicīnā mēs varam skatīties pēc iepriekšējiem gadiem un vēl varbūt gadu iepriekš, tie ir aptuveni 800 un vairāk pieteikumi, šajā gadījumā uz konkrēto studiju programmu “Medīcina”, kas nedaudz, nedaudz arī aug katru gadu.”
Latvijas Ārstu biedrībā atzīst, ka aptauju dati liecina – ārsta profesija ir prestiža. Tomēr biedrībā skeptiski vērtē, vai pieaugošā interese par medicīnas studijām nākotnē atrisinās mediķu trūkumu un samazinās rindas pie ārstiem. Daļa jauno speciālistu dodas strādāt uz ārzemēm, un situāciju būtiski ietekmē arī citi faktori.
Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, prezidenta p.i., ārsts: “Augstskolās katru gadu pabeidz varbūt kādi 300 ārsti, ja varbūt pieskaita arī zobārstus, varbūt mazliet arī vairāk, un tas varbūt pat būtu tā nosacīti pietiekoši, lai atjauninātu ārstu rindas. Bet jāskatās, ko tad viņi ir izvēlējušies, jo bieži vien jaunie ārsti ne pārāk grib strādāt publiskās slimnīcās, valsts un pašvaldību iestādēs, kur viņiem jārēķinās tikai ar Nacionālā Veselības dienesta noteikto tarifu.”
Valsts apmaksātais tarifs parasti ir zemāks nekā privātajā sektorā, turklāt finansējumu ierobežo kvotas.
Māris Pļaviņš: “Piemēram, viņi labprāt dotos uz kaut kādu perifēmijas ārstniecības iestādi, slimnīcu, bet izrādās, ka viņu specialitātē nebūs attiecīgajā šaurajā specialitātē viens slodzes noslogojums vispār. Nacionālais Veselības dienests nosaka kvotas, un maksās tikai varbūt kādu pusi no iespējamās darba likmes. Tātad būs jāmeklē kaut kur kaimiņu slimnīcās, kaimiņu rajonos papildus.”
Tāpēc Latvijas Ārstu biedrībā norāda, ka veselības aprūpē trūkst nevis speciālistu, bet gan finansējuma.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |