Kopš maija sākuma daudziem ierastos papīra nosūtījumus pie ārsta vai uz dažādiem izmeklējumiem pilnībā aizstājuši elektroniskie nosūtījumi. Šāda pāreja īstenota, lai atvieglotu pacientu ikdienu un novērstu mākslīgu rindu veidošanos. Tomēr izmaiņas nesušas arī dažādas neskaidrības un izaicinājumus medicīnas iestādēm.
Elektroniskos jeb e-nosūtījumus Latvijā sāka izrakstīt jau kopš 2024. gada 1. janvāra, tomēr pilnīga to ieviešana notika laikā no pērnā gada novembra līdz šī gada 4. maijam. Lai gan pārejas periods bijis teju pusgadu, aizvien ir virkne neskaidru jautājumu. Daļai pacientu, piemēram, nav skaidrs, kā tieši darbojas elektroniskā nosūtījuma sešu mēnešu derīguma termiņš.
ReTV foto
SIA “Vidzemes slimnīca” Ambulatorās daļas vadītāja Kristīne Tiltiņa skaidro, ka pacientiem nav jāuztraucas par pakalpojuma saņemšanu tieši šajā laika posmā: “Ja šodien tiek izrakstīts nosūtījums, tas nenozīmē, ka pats pakalpojums obligāti jāsaņem šo sešu mēnešu derīguma termiņa laikā. Šajā periodā pacientam ir vienkārši jāpiesakās vai jāiestājas rindā. Brīdī, kad pacients ir veicis pierakstu vai iestājies rindā uz konkrēto pakalpojumu, nosūtījuma derīguma termiņš tiek ‘iesaldēts’.”
Savukārt, ja ārstniecības iestāde vēl nav atvērusi pieraksta iespējas, pacientu ir iespējams reģistrēt gaidītāju rindā, un arī tas apturēs nosūtījuma termiņu, norāda Latvijas Digitālajā veselības centrā. Latvijas Digitālās veselības centra valdes loceklis Juris Gaiķis papildina: “Ārstniecības iestādēm jau šobrīd ir iespēja reģistrēt pacientus gaidītāju rindā. Gadījumā, ja atbrīvojas vieta uz kādu pakalpojumu, iestāde, saskaņojot to ar iedzīvotāju, veic pierakstu uz konkrētu laiku. Sešu mēnešu termiņš ir paredzēts tikai pieraksta veikšanai. Turklāt nosūtošais ārsts nepieciešamības gadījumā šo termiņu var noteikt arī garāku.”
Svarīgi atcerēties, ka ar vienu nosūtījumu vairs nevar pierakstīties vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus, jo sistēma to bloķē, lai mazinātu mākslīgās rindas. Ja pacients ir atradis iespēju saņemt pakalpojumu citviet ātrāk, tad nosūtījums ir jāatsaista. “Šis nosūtījums pagaidām ir manuāli jāatsaista no iepriekš izvēlētās ārstniecības iestādes. Tajā brīdī derīguma termiņš atkal tiek ‘atsaldēts’ un sāk ritēt no jauna,” procesu raksturo Kristīne Tiltiņa.
Tam, kā tieši tehniski notiek nosūtījuma pārņemšana, šobrīd pastāv vairāki varianti, norāda Juris Gaiķis: “Šobrīd tiek aprobēti dažādi risinājumi – atkarībā no tā, kā katrai ārstniecības iestādei ir ērtāk. Pacients var pats atteikties no iepriekš veiktā pieraksta, un jaunais pakalpojuma sniedzējs veic rezervāciju vai pierakstu uz izmeklējumu. Tāpat ir iespēja zvanīt uz jauno ārstniecības iestādi, kura pati pārņem šo nosūtījumu pakalpojuma sniegšanai.”
ReTV foto
Jāpiemin, ka iedzīvotāji, kuriem aizvien ir izrakstīti papīra nosūtījumi, ar tiem var droši vērsties ārstniecības iestādēs, lai saņemtu nozīmētos medicīnas pakalpojumus. Tomēr Vidzemes slimnīcā vērš uzmanību uz to, ka šādi gadījumi rada papildu darbu personālam.
Kristīne Tiltiņa stāsta: “Arī šobrīd joprojām ir situācijas, kad papīra nosūtījums ir izrakstīts pamatoti – piemēram, kad nestrādā e-veselības sistēma, un tas, diemžēl, notiek gana bieži.
Tāpat joprojām ir atsevišķi nosūtījumu veidi, kurus sistēmā elektroniski vēl nevar izrakstīt. Šādos gadījumos saņemtie papīra dokumenti ārstniecības iestādei ir jādigitalizē. Tomēr pacientiem ir ļoti būtiski saprast, ka vairs nestrādās vecais variants, kad cilvēks vispirms pierakstās uz vizīti un tikai pēc tam meklē un sagādā nosūtījumu.”
Vidzemes slimnīcā uzsver: lai gan pacientiem un ģimenes ārstiem jaunā sistēma teorētiski ir ērtāka, medicīnas iestādēm daudzi procesi kļuvuši sarežģītāki un reģistratoriem tagad ir jātērē daudz vairāk laika manuālam darbam. “No šī e-nosūtījuma moduļa principa valstiskā līmenī šobrīd ir ieviestas tikai pamatfunkcijas, proti, nosūtījuma piesaistīšana ārstniecības iestādei. Uz doto brīdi papildu slogs darbiniekiem rodas tieši šīs piesaistīšanas dēļ,” skaidro K. Tiltiņa.
Tikmēr Digitālās veselības centrā uzskata, ka sistēma neierobežo iestāžu iekšējos procesus, un daudz kas ir atkarīgs no pašas slimnīcas datorsistēmām. Juris Gaiķis uzsver: “No e-veselības puses mēs neiejaucamies ārstniecības iestāžu darba organizācijas procesos – katrā vietā tas notiek tā, kā ir noteikts pašā iestādē. Attiecīgi tas, vai lietojamā informācijas sistēma pieļauj vienkāršākas vai sarežģītākas darbības, ir tieši atkarīgs no pašas ārstniecības iestādes darba organizācijas un izvēlētajiem IT risinājumiem.”
Lai gan pārejas periods ir noslēdzies, tomēr slimnīcās aizvien var rasties dažādi pārpratumi vai aizķeršanās saistībā ar digitālajiem nosūtījumiem. Tāpēc medicīnas iestādes aicina cilvēkus būt saprotošiem, kā arī atbildīgiem pret veiktajiem pierakstiem un laikus informēt gadījumos, ja uz plānoto izmeklējumu vai vizīti pie ārsta nav iespējams ierasties.