Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Zāļu tirgotāji reformā saredz būtiskas problēmas

3. janvāris 2025
Laura Jansone, ReTV

Farmaceits aptiekā pārbauda medikamentus un zāļu iepakojumus.
Foto: Freepik; ilustratīvs

1.janvārī spēkā stājās jaunais zāļu cenu veidošanas modelis recepšu medikamentiem. Tā galvenais mērķis ir panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem par zālēm ir jāmaksā mazāk. Zāļu tirgotāji uzskata, ka jaunā sistēma ir radījusi haosu nozarē un neskaidrību par nākotni. Savukārt Veselības ministrija šādus apgalvojumus uzskata par absolūti nepamatotiem un apgalvo, ka reformas galvenais mērķis ir sasniegts.

 

Jaunais Veselības ministrijas izstrādātais zāļu cenas veidošanas modelis paredz noteikt fiksētu uzcenojumu recepšu medikamentiem aptiekās un zāļu lieltirgotavās, kā arī maksu par farmaceita pakalpojumu 75 centu apmērā, ko par katru recepti aptiekā sedz pacients, gan arī valsts. Pirmajās gada dienās, kopš šī reforma ir stājusies spēkā zāļu tirgotāji saskata vairākus būtiskus riskus.

“Diezgan liels haoss, kas ir radīts gada pēdējās dienās, gan saņemot jaunus līgumus no Nacionālā Veselības dienesta, gan mainot Ministru kabineta noteikumus pēdējā brīdī, gan arī mainot e-veselību. Tas viss pirmajās dienās ir radījis lielu haosu un stresu visiem uzņēmumiem, kas ir saistīti ar zāļu apgādi gan lieltirgotavām, gan aptiekām. Pirmās dienas, sākot jau no Ziemassvētkiem un gada pirmās dienas, cilvēki strādā pie tā, lai varētu nodrošināt normālu aptieku darbu, lai varētu nodrošināt medikamentus, lai varētu apkalpot mūsu klientus un cilvēkus, kuriem vajag medikamentus šajā brīdī.” 

Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs

Reklāma

Aptieku biedrības pārstāve Agnese Ritene zāļu cenu reformu dēvē par eksperimentu. Taču pagaidām tajā trūkst atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, vai tiešām par farmaceita pakalpojumiem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis un, kuram ir jāsedz izmaksas par zāļu piegādi no lieltirgotavas līdz aptiekai.

 

“Esošajā situācijā var gadīties pat tā, ka kādai aptiekai pasūtot zāles, kas ir vienā lieltirgotavā, šīm zālēm veidojās uzcenojums 2 eiro, farmaceita pakalpojuma maksa ir 1.50 eiro, tātad 3,50 eiro. Ņemot vērā, ka loģistikas veicējs var uzlikt arī savu loģistikas maksu, kas var būt, piemēram, 10 eiro, tad beigu beigās aptiekai ir vēl jāpiemaksā par zāļu piegādi.”

 

Medikamentu tirgotāji arī norāda, ka reformas rezultātā cenas virknei medikamentu tomēr ir augušas, īpaši tas attiecas uz lētākajām zālēm. To nenoliedz arī Veselības ministrijā, kur atzīst, ka zāles vērtībā līdz trīs eiro varētu būt kļuvušas dārgākas. To galvenokārt ietekmē piemaksa par farmaceita konsultāciju. Tomēr ministrijā uzskata, ka kopumā mērķis padarīt medikamentus lētākus ir sasniegts.

“Mēs esam pārbaudījuši un secinājuši, ka šādu medikamentu lietotāji, kur tikai viens medikaments, kas ir līdz trīs eiro, ir apmēram 10%. Pārējie pacienti lielākoties lieto medikamentu grozu, kurā ir recepšu medikamenti - lētāki, dārgāki, kompensējamie, nekompensējamie. Ja mēs skatāmies uz ieguvumu kopumā, tad uz šo te vidējo pacientu grozu pacients iegūst līdz 15-20%. Dārgākās zāles, īpaši nekompensējamās recepšu zāles, pacienti sajūt kā lētākas. Mēs saņemam informāciju no pacientiem, zvanus, e-pastus, kādas ir šīs cenu atšķirības, ka tā starpība patiešām ir redzama un jūtama.”

Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore

Reklāma

Veselības ministrijā uzsver, ka zāļu cenu reformai atpakaļceļa nav, jo tās vēl viens būtisks mērķis ir panākt, lai medikamentu cenas Latvijā vairs nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "Re MEDIA".
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas