Ja atceramies ne tik senos laikus, kad daži no mums vēl nebija sirmi, kad zāle bija zaļāka un debesis jūtami zilākas, tad varam secināt – dīzeļdegviela bija kaut kas, kas nelāgi smird, slikti deg un nevienam nav vajadzīga. Kādam traktoram, ekskavatoram, buldozeram, kolhoza siena kombainam vai pat šādam tādam “kamaziņam” tā kalpoja kā ikdienas barības avots. Taču vieglais auto un dīzelis šķita divas nesavienojamas lietas!
Volgas, zaparožeci, žiguļi, moskviči un pat zoli ar čaikām pārtika tikai un vienīgi no slikta benzīna. Dažs labs gan uzskata, ka to laiku 76. markas benzīns bez rapšu eļļas un citām “ekoloģiskajām” piedevām bija daudz spraunāks par mūsdienu 95. markas degvielu. Laboratorisku pierādījumu tam nav, tādēļ apgalvojums paliek tikai pieņēmuma statusā.
Tad kādam ienāca prātā pārpludināt Latviju ar veciem ārzemēs būvētiem automobiļiem. VW Golf un Passat, Ford Escort, Granada, Taunus, vēlāk arī Sierra un pat Scorpio. Vēl pēc brīža Latviju pārņēma Audi “cigāru” bums, atstājot BMW marku kriminālajiem elementiem, bet Mercedes kooperatīvu laikmeta teicamniekiem.
Ne tikai Latvijā, bet arī Rīgā straujiem soļiem ienāca dīzeļdegviela un ietiepīgi turas pie okupētajām teritorijām vēl līdz pat šai baltai dienai. Skaidrības labad gan jābilst daži vārdi dīzelīša aizstāvībā – tas bija un ir ļoti labs risinājums tāliem ceļiem, kur dzinējs pagūst ne tikai iesilt, bet arī pilnvērtīgi veikt savas funkcijas – maksimāli rezultatīvi sadedzināt visu, kas nonāk degmaisījuma kamerā. Tā vien šķiet, ka globālā pasaules elektrifikācija ātrāk vai vēlāk noņems cepuri dīzeļa priekšā un zemu paklanīsies ar cieņpilnu kniksi.
Cita lieta – dīzelis pilsētā. Pavisam cita lieta, jo šāds savienojums ir vēl bezjēdzīgāks par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. Un gandrīz tik pat kaitīgs! Gan apkārtējiem, gan pašam patērētājam. Dīzeļdzinēja būtība ir tāda, ka tam laiku no laika pašam sevi jāattīra no sodrējiem un citas drazas, kas veidojas sadegšanas procesā. Ja atceramies, tad dīzeļdzinējā neviens ar sērkociņu to neaizdedzina – degmaisījumam jāspēj ar blīkšķi uzsprāgt liela spiediena rezultātā. Un sprādziens, kungi un dāmas, nebūt nav līdz galam visu iznīcinošs sadegšanas process. Te daudz kā paliek pāri.
Daļa no pārpalikumiem labprātīgi izsprūk no auto spēka iekārtas un nosēžas uz visa, ko atrod savā ceļā – koku lapas, namu jumti, bērnu ratiņi un mūsu plaušas. Viss pārējais paliek automobilī un gaida, kad to izvadīs mākslīgi. Pilsētas režīmā tādas izvirtības nenotiek un notikt nevar, tādēļ drīz vien būs aizaudzis RGR vārsts, DPF filtrs un vēl citas gudras lietas.
Kas ir EGR un kā tas strādā? EGR (Exhaust Gas Recirculation) filtrs jeb izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma ir ierīce dīzeļdzinējos, kas paredzēta izplūdes gāzu emisiju samazināšanai, galvenokārt slāpekļa oksīdam (NOx). Tas palīdz dzinējam darboties videi draudzīgāk, recirkulējot daļu izplūdes gāzu atpakaļ dzinēja sadegšanas kamerā. EGR sistēma savāc daļu izplūdes gāzu, kas rodas degvielas sadegšanas procesā. Caur EGR vārstu šīs gāzes tiek novirzītas atpakaļ uz dzinēja ieplūdes kolektoru. Izplūdes gāzes sajaucas ar svaigu gaisu, kas nonāk sadegšanas kamerā. Tas samazina skābekļa koncentrāciju un pazemina sadegšanas temperatūru. Zemāka sadegšanas temperatūra samazina slāpekļa oksīdu veidošanos, jo NOx galvenokārt rodas augstās temperatūrās.
Dažos modernos dīzeļdzinējos EGR sistēma darbojas kopā ar DPF (Diesel Particulate Filter), kas uztver cietās daļiņas (kvēpus), vēl vairāk samazinot emisijas. EGR filtrs var aizsērēt ar kvēpiem vai oglekļa nogulsnēm, īpaši, ja automašīna tiek izmantota īsiem braucieniem vai ar zemas kvalitātes degvielu. Regulāra apkope un tīrīšana ir būtiska, lai sistēma darbotos efektīvi. Dažos gadījumos EGR vārsts var tikt izslēgts vai aizvietots, taču tas var būt pretrunā ar vides noteikumiem.
Štrunts par bitēm, teica Vinnijs Pūks, kāpjot pēc medus. Arī šajā gadījumā lielākai daļai dīzeļmotoru īpašnieku ir slaidi uzspļaut ekoloģijai un klimata izmaiņām. Cita lieta, ka iziet obligāto tehnisko apskati ar aizaugušu vai izoperētu EGR vārstu ir tikpat kā neiespējami.
DPF (Diesel Particulate Filter) jeb dīzeļa cieto daļiņu filtrs ir ierīce dīzeļdzinēju izplūdes sistēmā, kas paredzēta cieto daļiņu – galvenokārt kvēpu, uztveršanai un samazināšanai izplūdes gāzēs, tādējādi padarot dzinēju videi draudzīgāku un atbilstošu stingrākām emisiju normām – Euro standartiem.
DPF filtrs, kas parasti izgatavots no poraina keramiska materiāla, piemēram, silīcija karbīda, darbojas kā sūklis, kas uztver kvēpus un citas cietās daļiņas no izplūdes gāzēm, kad tās plūst cauri filtram. Filtra porainā struktūra aiztur daļiņas, bet ļauj gāzēm izplūst tālāk. Laika gaitā filtrā uzkrājas kvēpi, kas var samazināt tā efektivitāti. Lai novērstu aizsērēšanu, DPF filtrs periodiski veic reģenerāciju, kas ir kvēpu sadedzināšanas process. Tas notiek automātiski, kad izplūdes gāzu temperatūra ir pietiekami augsta, ko sasniedz parasti garos braucienos pa šoseju, sadedzinot kvēpus bez papildu iejaukšanās.
Aktīvās reģenerācijas gadījumā dzinēja vadības sistēma paaugstina izplūdes gāzu temperatūru, piemēram, injicējot papildu degvielu vai aktivizējot sildītājus, lai sadedzinātu uzkrātos kvēpus. Savukārt piespiedu reģenerāciju veic autoservisā, ja filtrs ir pārāk aizsērējis un automātiskā reģenerācija nav efektīva. Tiesa gan, ne vienmēr mākslīga filtra reģenerācija ir ilgam laika posmam, jo filtra struktūra jau ir deformējusies un rezultāts būs labs, bet īslaicīgs.
DPF filtrs efektīvi samazina cieto daļiņu emisijas par 80 līdz pat 95 procentiem, padarot izplūdes gāzes tīrākas. Svarīgi punkti:
- Ja automašīna bieži tiek izmantota īsiem braucieniem vai pilsētas apstākļos, filtrs var ātrāk aizsērēt, jo nav pietiekami augstas temperatūras pasīvajai reģenerācijai. Jauns un kvalitatīvs DPF filtrs izmaksās no tūkstoš eiro un pamatīgi uz augšu, atkarībā no auto konstrukcijas un markas. Skalošana ir lētāka, taču tas ir signāls, ka nākamajā piegājienā jau jāplāno šā mezgla maiņu.
- Aizsērējis DPF var parādīt brīdinājuma gaismas uz paneļa, samazināt dzinēja jaudu vai palielinātu degvielas patēriņu. Var mēģināt laicīgi sākt izmantot dažas profesionālas degvielas piedevas, kuru uzdevums ir papildus atbrīvot filtru no aizsērējuma. Tas nenoliedzami pagarina DPF filtra mūžu, taču nebūs glābiņš pilsētas apstākļos.
- Lai veicinātu pasīvo reģenerāciju, ieteicams regulāri braukt ar lielāku ātrumu uz šosejas vismaz 15–20 minūtes. Sliktākais scenārijs ir tad, ja reģenerācijas process kādu apstākļu dēļ tiek pārtraukts. Kaut vai sasniedzot galamērķi strauji izslēgts dzinējs. Tas nav pārlieku veselīgi ne turbīnai ne citiem mezgliem, taču nepabeigta reģenerācija ir precīzs sitiens pa mūsu naudasmaku!
Lai izdarītu pareizu auto spēka sistēmas izvēli, gluži vienkārši jāsaprot, kā automobilis tiks izmantots. No kārotās degvielas ekonomijas varam tikt pie nesalīdzināmi lielākiem tēriņiem. Un būsim godīgi – dīzeļmotors taupīgs ir tikai uz taisna ceļa. Pilsētā tas neko daudz ēdelības ziņā neatpaliek no sava benzīna brāļiem un māsām!