No malas viss šķiet mazsvarīgs, nenopietns, drošs un pat komisks, taču reālajā dzīvē viss ir daudz nopietnāk. Lietas par kurām pat neesam aizdomājušies, var izrādīties tik nomācošas, ka dažam labam neviļus sāk galvu pārņemt nelāgas domas. Bieži vien pašu spēkiem ar to tikt galā ir teju vai neiespējami.
Satiksmes negadījums ir tikai negadījums. Apstākļu sakritība, kuras rezultātā iznīcināti divi vai vairāk automobiļi, traumēti cilvēki vai zaudēta kāda dzīvība. Ar mani taču nekas tāds notikt nevar, savukārt, vērojot to no malas, tas viss nebūt nešķiet nekas briesmīgs.
Ja tas liktu mums aizdomāties, tad nenotiktu frontālu sadursmju dumja manevra rezultātā, nebūtu caur auto logu izlidojuši nepiesprādzēti cilvēki, kokā ieskrējuši automobiļi nepareizi izvēlēta ātruma dēļ un Latvija varētu lepni gozēties satiksmes negadījumu statistikas pirmajās un drošākajās vietās.
Diemžēl tā tas nav. Nedzīvojam ideālā pasaulē un arī paši tādi neesam. Kā būt un kā dzīvot pēc smaga satiksmes negadījuma? Kā atgriezties satiksmē pēc izrakstīšanās no slimnīcas? Un kā naktīs mierīgi gulēt, ja tevis vadīta automobiļa dēļ kāds zaudējis visdārgāko – dzīvību?
Ceļu satiksmes negadījumi ir traumatiski notikumi, kas var atstāt dziļas pēdas uz cilvēka psihi. Pēc avārijas daudzi cilvēki saskaras ar stresu, bailēm, trauksmi un pat posttraumatiskā stresa sindromu. Šie simptomi var izpausties kā pastāvīgas domas par negadījumu, murgi, miega traucējumi, bailes no braukšanas vai vainas sajūta, ja esi izraisījis negadījumu ar cietušajiem vai bojāgājušo.
Saskaņā ar speciālistiem, šādas reakcijas ir normālas, bet tās nedrīkst ignorēt, jo bez palīdzības tās var pastiprināties un traucēt ikdienas dzīvi. Kā pārvarēt stresu un bailes, kā droši atgriezties satiksmē un kā tikt galā ar sliktiem sapņiem un vainas izjūtu? Mums gluži vienkārši tam jābūt gataviem!
Pēc ceļu satiksmes negadījuma ķermenis un prāts reaģē uz traumu. Bieži simptomi ietver paaugstinātu trauksmi, depresiju, aizkaitināmību, miega traucējumus un fiziskas izpausmes, piemēram, sirdsklauves vai svīšanu, kad atceries notikumu.
Ja simptomi traucē darbu, attiecības vai ikdienu, tas var liecināt par posttraumatisko sindromu. Lai pārvarētu stresu, ir jāpalielina pašaprūpe: regulāra vingrošana, veselīga ēšana, izgulēšanās un izvairīšanās no alkohola vai narkotikām, kas tikai pasliktina simptomus.
Fiziskas aktivitātes palīdz samazināt trauksmi, jo veicina endorfīnu izdalīšanos, tādēļ vajadzētu izmēģināt pastaigas svaigā gaisā vai jogu – tas nomierina prātu. Pie noteikuma, ka nekas nenonāk līdz fanātismam un tiek ievērota mēra sajūta.
Grūtā brīdī pēc pārdzīvota stresa pilna notikuma jārunā ar draugiem vai ģimeni par savām izjūtām. Tas sniedz atbalstu un palīdz justies mazāk vientuļam. Atbalsta grupas ceļu satiksmes negadījuma upuriem var būt noderīgas, jo tur vari dzirdēt citu pieredzi. Protams, ja izdodas tādu atrast.
Dzīve nav rožu krūms, tādēļ nereti pašu spēkiem atgriezties pilnvērtīgā dzīvē nav tik vienkārši. Tad steidzam meklēt psihologa vai terapeita palīdzību. Kognitīvi biheiviorālā terapija ir efektīva posttraumatiskā sindroma ārstēšanā, jo tā palīdz mainīt negatīvās domas par negadījumu.
EMDR terapija (acu kustību desensibilizācija) ir īpaši noderīga, lai apstrādātu traumatiskas atmiņas. Ja simptomi ir smagi, ārsts var izrakstīt medikamentus trauksmes vai miega uzlabošanai.
Neviens nav atcēlis pašiedvesmu, tādēļ vajadzētu izmēģināt dziļo elpošanu: ieelpo uz četrām sekundēm, aizturi elpu četras sekundes un izelpo četras sekundes. Meditācija vai mindfulness aplikācijas palīdz samazināt stresu. Sāc ar piecām minūtēm dienā. Šis pats vingrinājums lieti noderēs pēc ne tik smaga satiksmes negadījuma, kad gluži vienkārši jātiek galā ar pilnīgi loģisko uztraukumu.
Vajadzētu atceries, ka atveseļošanās aizņem laiku – nedēļas vai mēnešus. Nedrīkst ignorēt simptomus, jo tie var pāriet hroniskā stāvoklī.
Bailes no braukšanas pēc negadījuma ir izplatīts garīgais stāvoklis. Daudzi izvairās no sēšanās pie stūres vai no auto kā tāda, un tas traucē darbu vai sociālo dzīvi. Nekas nenotiek vienā dienā un brīnumtablete šādiem gadījumiem nav izgudrota.
Jāsāk ar maziem soļiem: iesēsties automobilī bez braukšanas, pēc tam īsi braucieni pazīstamās vietās, pakāpeniski palielinot attālumu un sarežģītību. Garīgās mentalitātes ārsts var vadīt šo procesu, izmantojot ekspozīcijas terapiju, taču, kā minimums, ir jāvēršas pēc mediķu palīdzības.
Nozares speciālisti šādos gadījumos iesaka apmeklēt kursus, lai atsvaidzinātu prasmes un iegūtu pārliecību. Tas palīdz fokusēties uz kontrolējamām lietām, piemēram, drošu braukšanu. Un te talkā nāks jebkuras autoskolas instruktors!
Kā variants varētu būt scenārijs, kad sāc braukt kopā ar draugu vai ģimeni, kas sniedz morālu atbalstu. Izvairīties no avārijas vietas terapijas sākumā, bet vēlāk to apmeklēt, lai apstrādātu emocijas. Ja bailes ir pārāk spēcīgas, obligāti vajadzētu konsultēties ar speciālistu, neuztverot to kā slimību vai neatgriezenisku procesu. No konsultācijas ar ārstu nevienam sliktāk nav kļuvis.
Ja gadījies izraisīt negadījumu ar cietušajiem vai bojāgājušo, vainas sajūta var būt milzīga, mokoša un slimīgi neatlaidīga. Tā var izpausties kā “izdzīvotāja vaina”, depresija vai murgi, kuros atkal piedzīvo notikumu. Šie simptomi ir ceļu satiksmes negadījuma posttraumatiskās traumas daļa un prasa īpašu pieeju. Psihoterapeiti šādās situācijās iesaka rīkoties šādi:
- Runāt par vainu ar terapeitu – tas palīdz saprast, ka ne visi faktori bija tavā kontrolē. Terapija palīdz pārstrādāt klasiskās domas “tā bija mana vaina” uz reālistiskākām. Saprast, ka bez mums šajā negadījumā iesaistītas arī citas personas.
- Pievienoties grupām, kur var dalīties pieredzē ar citiem, kas piedzīvojuši līdzīgu emocionālo satricinājumu. Tas mazina izolāciju un vainu.
Runā, ka pat gluži vienkāršas labas domas palīdz pārvarēt vainas apziņu, taču vēsture noklusē, cik tieši cilvēkiem šādās situācijās ir izdevies “domāt tikai labas domas”.
Lai izvairītos no nakts murgiem jāizveido rutīnu: gulētiešana vienā laikā, izvairīties no ekrāniem pirms miega, jautra vai romantiska satura grāmata. Ja murgi ir bieži, ārsts var izrakstīt medikamentus miega uzlabošanai, un smagās situācijās lielāko tiesu tā ir neatņemama atgūšanās procedūra.
Garīgie līderi iesaka izmēģināt vadītas meditācijas vai dienasgrāmatas rakstīšanu, lai izpaustu domas, kuras nespēj uzticēt citam cilvēkam. Imagērijas terapija palīdz samazināt murgu intensitāti, pārstrādājot traumatiskās atmiņas. Ja vaina noved pie pašdestruktīvas uzvedības, nekavējoties jāmeklē palīdzību.
Arī šīs pamācības šķiet kaut kas tāls un nevajadzīgs līdz brīdim, kad liktenis ar mums izspēlē ļaunu joku. It īpaši tad, ja negadījuma vaininieki esam mēs! Kāds augstskolas pasniedzējs pēc ceļu satiksmes negadījuma ar bojāgājušu velosipēdistu jau divpadsmito gadu nav spējīgs šķērsot krustojumu, kurā negadījums notika. Dzeltenā gaisma, pārredzama apkārtne un spējš trieciens velosipēdistam, kur šķērsoja ielu pie zaļās gaismas.
Pilnīgi iespējams, ka iegūtā morālā trauma nepāries nekad un tieši tādēļ autobraucējiem jābūt jo īpaši uzmanīgiem un pragmatiskiem kopējā ceļu satiksmē. Iespējams, izdzīvosim mēs, iespējams pārējie ceļu satiksmes negadījuma dalībnieki, taču vienmēr atliek tas viens sasodītais procents, kura dēļ var tikt sabojāta gan sava, gan citu cilvēku dzīves.