Es taču esmu gudrāks par visiem un viltīgs kā indiānis – tā nodomā liels vairums autobraucēju, kuri ziemas sākumā nolemj ietaupīt savus divus, varbūt trīs eiro, izvēloties vējstikla skalojamo šķidrumu klasiskajiem mīnus piecpadsmit grādiem. Latvijā pēdējos gados tāds sals tikai Zosēnos fiksēts, un neviens no mums pat lāga nezina, vai šāda apdzīvota vieta dabā vispār eksistē. Tādēļ tērējas lieki tikai vai nu bagātnieks, vai ne īpaši gudrs.
Protams, nevajadzētu iedomāties, ka šķidrums ar uzrakstu “-15°C” sasals jau pie sešpadsmit grādu sala, taču pie divdesmit grādiem zem nulles, visticamāk, problēmas sagādās. Varbūt visi trīs vai četri litri bāciņā nesasals, bet pārvērtīsies mazu kristāliņu biezputrā, tomēr smalkās caurulītes, nemaz nerunājot par mata resnuma smidzināmajām sprauslām, aizraus kā āmen baznīcā.
Tie, kuri spēj uztvert ciparus “20” un vairāk, jau laicīgi rīkojas prātīgi. Viens no drošākajiem risinājumiem ir izvēlēties vējstikla apskalošanas šķidrumu ar sasalšanas temperatūru līdz jau minētajiem divdesmit grādiem un pievienot kādu puslitru koncentrāta, kurš spējīgs turēties pretī pat sešdesmit grādu salam. Ja bāciņā aizķēries “lētais” piecpadsmit grādīgais, tad droši varētu pieliet pat visu koncentrāta litru. Nav garantijas, bet cerība daudz lielāka!
Skaidra lieta – gudri spriedelēt par to, kā būtu, ja būtu un vai nebūtu, ja būtu savādāk, ir vieglāk par vieglu. Tomēr, ko un kā darīt, ja viss jau ir slikti un gaidītā šķidruma sūknīša dīkšanas vietā atskan auksts un ledaini stindzinošs klusums?
Ja logu šķidruma tvertnē un sistēmā (caurulītēs un sprauslās) ir sasalis -15°C šķidrums pie, piemēram, mīnus 25 grādiem pēc Celsija, tad pilnībā izkust tas pats no sevis ārā vairs neizkusīs līdz pat pavasarim – jāpalīdz.
Visdrošākais un ieteicamākais variants – iebraukt automašīnu apsildāmā garāžā, pazemes autostāvvietā pie lielveikala vai citā siltā telpā uz 3 līdz 8 stundām atkarībā no temperatūras telpā. Pat pie pieciem grādiem plusā sprauslām un sistēmas caurulītēm dažu stundu laikā vajadzētu atkust. Bāciņas saturs, skaidra lieta, prasīs ilgāku laiku.
Kad viss, kas nu var, beidzot ir atkusis, jāieslēdz logu mazgāšanas režīms uz 10 līdz 20 sekundēm, lai izpumpē sistēmā esošo šķidrumu – tas pēc sasalšanas vairs nespēs noturēties pretī pat mīnus pieciem grādiem.
Tad jāiztukšo bāciņu līdz galam. Vēlams ne turpat siltumā, jo pāris litri šķidruma uz grīdas neiepriecinās nevienu stāvvietas saimnieku. Procesu var veikt ar sūkni vai atsūknēt ar šļūteni. Protams, ja tāda ir! Un tad beidzot ir pienācis laiks ieliet -25°C vai pat -30°C šķidrumu. Kā jau minējām, jo lielāka noturība pret salu, jo lielāka garantija.
Ātrs variants bez garāžas – iecienīta procedūra to autobraucēju vidū, kuri nevar vai negrib atļauties apmaksāt tās pašas astoņas stundas slēgtā stāvvietā. Zinot Rīgas autostāvietas cenas, tas varētu paģērēt pat līdz četrdesmit eiro.
Un tātad – atveram motora pārsegu! Paņem dažas pudeles ar siltu, ne verdošu ūdeni no 40 līdz 60°C. Citiem vārdiem sakot, ūdeni no mājas ūdens krāna ar sarkano punktiņu.
Lēnām ielejam siltu ūdeni tieši logu šķidruma tvertnē līdz “lūpai” un pagaidām kādas piecpadsmit minūtes, līdz ledus sāks kust. Te gan varētu nepaveikties, ja āra temperatūra ir tuvu trīsdesmit un atnestais ūdens atdzisīs jau dažu minūšu laikā. Jāmēģina noliet, cik iespējams, un jāveic mēģinājums numur divi!
Tad ieslēdzam logu mazgāšanu – sūknis strādās, spiediens pakāpeniski izspiedīs ūdeni kopā ar atkausēto šķidrumu caur sprauslām.
Protams, ka beigās rīkojamies jau iepriekš apstiprinātajā secībā – ielejam ziemas šķidrumu, kurš atbilst klimatiskajiem apstākļiem.
Ja sprauslas joprojām aizsalušas, bet tvertnē jau šķidrums atkusis, tad novietojam mašīnu saulē, ja tāda ir. Pat kārtīga degunā kodēja laikā saulīte spēj darīt brīnumus! Lai gan cerība niecīga! Varam viegli pasildīt sprauslas ar matu fēnu no vismaz 30 centimetru attāluma, ne tuvāk. Tas pie noteikuma, ka tuvumā pieejama rozete ar vajadzīgajiem 220 voltiem.
Dažiem palīdz uzlikt uz sprauslām sasildītu mitru lupatiņu uz 5 līdz 10 minūtēm. Te gan jākontrolē situācija, lai pēc tam šis sildelements nav jārauj nost ar visām sprauslām. Daudzos jaunāka gada gājuma automobiļos ir apsildāms priekšējais stikls. Ja tāds ir, tad ieslēdzam aizdedzi un logu sildīšanu. Dažreiz pietiek, lai atkausētu arī stiklam tuvāk esošās sprauslas.
Visbeidzot varam pārvarēt kaunu un aptiekā iegādāties gluži parastu termofora pudeli, kuru piepildām ar karstu ūdeni un uzliekam uz sprauslām. Šāds sildītājs ilgāk saglabā siltumu un var paveikties ar pirmo piegājienu!
Ko NEDARĪT nekad un nekādos apstākļos? Neliet tvertnē verdošu ūdeni – var saplaisāt vai deformēties plastmasas tvertne. Nekāds lētais prieks kopā ar visu nomaiņu tas nebūs. Neliekam sāli vai nelejam sālsūdeni – sāls korodē metālu, krāsu un caurules. Nevajag aizmirst, ka šķidruma sūknī ir ne viena vien metāliska detaļa. Nemaz nerunājot par to, ka caur sprauslām sāls nonāks uz krietni plašas virsmas. Tad laicīgi var sākt pieteikties rindā pie metinātāja.
Nelejam tīru spirtu vai metanolu bez šķidruma – var sabojāt krāsu, gumijas blīves vai izraisīt nepatīkamu smaku salonā. Lai gan smaka var izrādīties gana patīkama kādam garāmgājējam, kurš nekādi nespēs piedot, ka tik laba manta izniekota pa tukšo. Un nevajadzētu ieslēgt sūkni uz ilgu laiku, ja nekas netek – to var viegli sadedzināt un atkal jau kārotā rezultāta vietā neplānoti izdevumi.
Ātrais “avārijas” variants, ja vajag steidzami braukt – ielejam tieši tvertnē pēc iespējas vairāk -60°C koncentrāta vai tīru izopropilspirtu. Aptiekā vai būvmateriālu veikalā varētu paveikties un atrasties pudele ar 70 līdz 99 procentīgas dziras. Tas pazemina sasalšanas punktu un diezgan ātri izkausē ledus gabaliņus. Pēc tam jāizpumpē un aizstāj ar normālu ziemas šķidrumu.
Ar izopropilspirtu prātīgi, jo tas nav veselībai tas tīkamākais. Tā aromāts noteikti nepatiks policistam, kurš liks iepūst alkometrā, un cilvēkiem ar alkohola atkarību šādas manipulācijas var aizvirzīt domas nepareizajā virzienā.
Pēc atkausēšanas vienmēr jāpārbauda, vai nav noplūdes zem mašīnas – sasalis šķidrums dažreiz pārplēš tvertni vai caurulītes.
Katrs no mums labi zina, ka ne vienmēr dārgākais ir tas labākais. Arī iegādājoties ziemas vējstikla šķidrumu, noteicošais nav kanniņas cena vai etiķetes dizains. Ir jauki, ja šķidrums smaržo pēc svaigi sagrieztas melones, taču arī gaužām nepatīkamu smaku varam pieciest. Galvenais, lai tas, kas uzrakstīts uz iepakojuma, atbilstu tam, ko rāda termometrs!