Skaties, kā es māku! Tā esot viena no bīstamākajām frāzēm, kas izskan pirms traģiskiem negadījumiem. Tajā skaitā, protams, arī pirms satiksmes negadījumiem. Un ne tikai uz ātrgaitas šosejām vai līkumotos lauku ceļos, kur katrs vectēvs pie sava ģimenes universāļa stūres jūtas kā pasaules mēroga rallija zvaigzne. Arī pilsētās pārgalvību neviens nav atcēlis!
Tikai tizleņi piebremzē pie dzeltenās gaismas! Tikai pilnīgi nejēgas gaida sastrēguma rindās! Tikai īsts zābaks rāda pagriezienu! Reālie čaļi mierīgi turpina kustību pat pie sarkanā luksofora signāla, sastrēgumus apbrauc pa ietvi vai zālāju, bet pagriezienus veic pēdējā brīdī un bez brīdinājuma.
Interesanti vai lielākā daļa autobraucēji patiešām piemirsuši elementāras zināšanas, kas sūri un grūti apgūtas autoskolas solā? Vai kārtējo reizi nostrādā liktenīgais “skaties, kā es māku”?
Satiksmes drošība pilsētā ir nenovērtējams aspekts, kas ietekmē ikdienas dzīvi, cilvēku veselību un pilsētas infrastruktūru. Pilsētas vide ir sarežģīta, un satiksmes intensitāte, gājēju plūsma un citi faktori rada izaicinājumus, kas prasa racionālus risinājumus. Šoreiz aplūkosim satiksmes drošības ekspertu izteiktos galvenos aspektus, kas saistīti ar ikdienas drošību, kā arī tās iespējamās uzlabojumu jomas.
1. Satiksmes plūsmas analīze
Pilsētās, kurās ir augsts cilvēku blīvums un intensīva transporta plūsma, satiksmes analizēšana ir būtiska. Piemēram, Rīgā, kur satiksme var būt ļoti intensīva, ikdienā tiek novērots liels skaits automašīnu un sabiedriskā transporta līdzekļu. Lai uzlabotu satiksmes drošību, ir svarīgi veikt regulāras plūsmas analīzes, lai noteiktu bīstamās zonas, piemēram, krustojumus, kur bieži notiek negadījumi. Viens no palīgiem noteikti būs mobilā telefona pielikums “Waze”, kas izveidos drošāko un mazāk noslogotāko maršrutu. Tādejādi daudz vairāk uzmanības var veltīt tam, kas notiek visapkārt.
2. Gājēju un velosipēdistu drošība
Viens no galvenajiem mērķiem ir panākt drošu un ērtu vidi gājējiem un velosipēdistiem. Amsterdamā ir izveidots plašs velosipēdu ceļu tīkls, kas ne tikai nodrošina velosipēdistu drošību, bet arī veicina aktīvu dzīvesveidu. Rīgā varētu ieviest vairāk atdalītus velosipēdu celiņus, kas samazinātu konfliktus starp gājējiem un velosipēdistiem. Protams, arī savstarpējās attiecības starp velosipēdistiem un autovadītājiem varētu būt draudzīgākas. Pats galvenais saprast, ka gan vienu, gan otru satiksmes līdzekli stūrē gluži parasts cilvēks ar dvēseli un miesu, tādēļ mēģināt kādam kaut pierādīt ir tas pats, kas mērīties ar pirtsslotām vīriešu pirtī!
3. Ceļu infrastruktūra
Ceļu kvalitāte ir tieši saistīta ar satiksmes drošību. Bojāti ceļi, slikti apgaismotas ielas un nepietiekams zīmju novietojums var radīt bīstamas situācijas. Piemēram, Rīgas centra ielās ir jāuzlabo apgaismojums un jāuzstāda skaidras ceļa zīmes, kas norāda ātruma ierobežojumus un brīdinājumus par gājējiem. Tādas, kas labi saskatāmas no jebkura leņķa gan spožas saules staros, gan ziemas sniegputenī. Laikam jau Rīgas Balasta dambis tam ir viens no spilgtākiem piemēriem.
4. Izglītošana un sabiedrības iesaistīšana
Izglītība ir svarīgs faktors satiksmes drošības veicināšanā. Skolu programmās var iekļaut satiksmes drošības apmācības, lai jaunieši apgūtu pamatus par drošu uzvedību uz ceļa. Piemēram, Tallinā tiek organizēti izglītojoši pasākumi bērniem, kas apmāca viņus par ceļu drošību. Rīgā tādu iniciatīvu ieviešana varētu sniegt labus rezultātus. Varētu, taču ja nav pasākumi, nav arī rezultāti! Ja nu vienīgi vecāki un vecvecāki varētu pārņemt iniciatīvu savās rokās. Piemēram veca un izrūsējuša BMW vietā savam lolojumam pasniegt atslēgas no vēl ciešama budžeta klases auto ar 75 zirgspēku jaudu. It īpaši tad, kad mobilā telefona klausulē iekrīt īsziņa par soda punkties, kas nopelnīti ar agresīvu braukšanu.
5. Tehnoloģiju izmantošana
Mūsdienu tehnoloģijas var būt liels palīgs satiksmes drošībā. Piemēram, dažās pilsētās tiek izmantotas viedās kameras, kas spēj uzraudzīt satiksmes plūsmu un noteikt pārkāpumus. Rīgai būtu vērts apsvērt iespēju ieviest šādas tehnoloģijas, lai uzlabotu ceļu uzraudzību un samazinātu negadījumu skaitu. Ar uzraudzību, protams, ir domāti brīdinājumi un profilakse, nevis klasisks kases aparāts fotoradara izskatā. Būsim godīgi – saņemot dārgo fotosesijas apliecinājumu tikai retais kau nedaudz cenšas atcerēties, kur tieši ātrums pārkāpts. Kur nu vēl rūpiga pārkāpuma analīze, lai nākamajā braucienā to vairs nepieļautu.
6. Sabiedriskā transporta uzlabošana
Sabiedriskā transporta efektivitāte un pieejamība ir svarīga satiksmes drošības sastāvdaļa. Ja cilvēki spēs ērti un ātri nokļūt galamērķos ar sabiedrisko transportu, tas samazinās privāto automašīnu skaitu uz ceļiem. Rīgā ir jādomā par sabiedriskā transporta maršrutu optimizāciju un jaunu līdzekļu ieviešanu, piemēram, elektrisko autobusu. Un vēl Latvijas pilsētās autovadītājiem vajadzētu rūpīgi izvērtēt vai brauciens tramvajā nebūs daudz prātīgāks, ja darba vieta ir trīs pieturu attālumā no mājvietas. Pagaidām tas kaut kā nedarbojas, ja nu vien Vecrīgā, kuras iemītnieki pāriet uz elektrisko automobili, lai netraucēti varētu turēt savu lolojumu zem logiem blakus Doma baznīcai!
7. Negadījumu analīze un statistika
Regulāra negadījumu analīze ir svarīga, lai saprastu, kur ir jāveic uzlabojumi. Piemēram, ja tiek konstatēts, ka noteiktā krustojumā bieži notiek avārijas, pilsētas plānotājiem jāizstrādā risinājumi, kā uzlabot šo vietu. Varbūt vajadzīgs jauns luksofors vai ceļa zīmes, kas vairāk akcentē gājēju drošību. Pirms nepilna gada CSDD ieviesusi jaunu amatu, kuru ieņēmis visiem labi zināmais sariksmes drošības eksperts Oskars Irbītis. Viņš godprātīgi veic savu analītisko darbu un būtu fantastiski labi, ja autobraucēji tajā ieklausītos.
8. Pilsētas plānošana un attīstība
Ilgtspējīga pilsētas attīstība ir vēl viens faktors, kas tieši ietekmē satiksmes drošību. Atbilstoša zemes izmantošana, kā arī sabiedrisko un privāto telpu līdzsvars var samazināt ceļu satiksmi un uzlabot gājēju plūsmas drošību. Piemēram, plānojot jaunas dzīvojamās zonas, būtu jāņem vērā sabiedriskā transporta tuvums un piekļuve.
Satiksmes drošība pilsētā ir komplekss jautājums, kas prasa integrētu pieeju. Ir nepieciešams sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, ieskaitot sabiedrību, pašvaldības un valsts institūcijas, lai izstrādātu efektīvus risinājumus. Rīgas piemērs rāda, ka ir daudz iespēju uzlabot satiksmes drošību, bet svarīgi ir ne tikai identificēt problēmas, bet arī aktīvi strādāt pie risinājumiem. Tas ne tikai uzlabos pilsētas dzīves kvalitāti, bet arī veicinās drošāku un ilgtspējīgāku nākotni visiem tās iedzīvotājiem.
Nozares speciālisti melnu muti un no zīmuļa tulznainām rokām caurām dienām gadu no gada cenšas radīt sabiedrībai arvien drošāku vidi. Diemžēl sabiedrība tajā ar smaidu noklausās un tad atskan klasiskais – skaties, kā es māku!