Kopš senseniem laikiem cilvēki visā pasaulē naivi tic, ka nākamais gads atnesīs lielu kaudzi visādu labumu. Ka dzīvot kļūs vieglāk, lētāk, drošāk un veselīgāk. Lai tā notiktu, visi mēs viens otram gadu mijā novēlam visvisādus patīkamus un izdevīgus pasaulīgos priekus – lielāku algu, mazākus nodokļus, veselību, saticību un pat mīlestību. Patiesībā mēs labi saprotam, ka 1. janvāris ir tikai un vienīgi datums kalendārā. Datums, kad sasodīti sāp galva, uzpūšas vēders un ledusskapī nav vietas iepriekšējā dienā nenoēstajam rasolam, siļķei kažokā, nemaz nerunājot par pelēkiem zirņiem.
No otras puses mēs varam kilogramiem mest vēderā pelēkos zirņus, lai nebūtu asaru, maciņā stūķēt karpu zvīņas, lai būtu nauda un pirmajā gada dienā neiet uz veikalu, lai neuzglūnētu negaidīti tēriņi – sākot ar pirmo janvāra dienu viss kļūs dārgāks! Kāda gan veselība, ja pie ārsta būs jāgaida ilgāk, par sasaldētu gaļas gabalu jāmaksā dārgāk un ar desmit eiro varēsim nobraukt jūtami mazāk? Un ar akūtu gastrītu vai cukura diabētu sasapņoties par dižu mīlestību arī spēj tikai patiesi naivi cilvēki.
Secinājums ir tikai viens – gadu mija ir laiks, kad no maciņa aizgājusi nezināmā virzienā visa nauda un nesolās atgriezties.
Mēs, autobraucēji, esam tādi paši cilvēki kā kājāmgājēji, velosipēdisti vai zirga pajūgu vadītāji. Ja nu vienīgi no mums valstij ir vislielākais ieguvums, jo bez klasiskajiem nodokļiem mēs nododam mūsu kopējai labklājībai prāvu pienesumu – ceļa nodoklis, degvielas nodoklis, kravu pārvadājumu nodoklis, nekustamā īpašuma nodoklis par garāžu un regulārie fotoradaru nodokļi, kurus visticamāk vajadzētu pieskaitīt labdarībai, ziedojumam vai sponsorēšanai. Kā gan savādāk, ja miljonu miljonus mēs esam gatavi ieskaitīt valsts budžetā pie pilnas apziņas, bez viltus un maldiem, turklāt pilnā mērā labprātīgi?
Kas mūs sagaida nākamajā gadā? Kur ir tuvākais nieres pieņemšanas punkts? Cik dziļam jābūt tunelim līdz tuvākās bankas seifam? Runā, ka apetīte augot ēšanas laikā, tādēļ sāksim ar pašu mazumiņu, kas noteikti pāraugs prāvā sniega lavīnas bumbā jau līdz nākamajiem saulgriežiem.
Daži nozares analītiķi izsaka prognozes, ka nākamajā gadā visas lietotu automobiļu tirdzniecības vietas varētu būt pārpilnas ar lēti pieejamiem braucamrīkiem, kuri ražoti sākot ar 2013. gadu un kuru krūtīs pukst varena dīzeļa sirds. Tas nebūtu brīnums, ja ņemam vērā kvēpu skaitīšanu tehniskajā apskatē un šā brīža DPF filtra cenu. Eksperti lēš, ka no šāda veida spēkratiem vēlēsies tikt vaļā pat tie, kuriem pagaidām viss šķiet normas robežās, nemaz nerunājot par tiem, kuriem cieto daļiņu skaits nākamā gada apskatē varētu balansēt uz pieļaujamās robežas naža asmens.
Izklausās gana pārliecinoši un cenu kritums arī šķiet pilnīgi iespējams, taču auto tirdzniecības veterāni purina galvu un iesaka nogaidīt gan ar cenas pazemināšanu, gan lēto automobiļu pirkšanu. Ne tādi mēslu krāvumi vien piedzīvoti, bet dīzelis vēl arvien ir dzīvs!
Kas nu ir gana droši, tad degvielas cenu pieaugums mums visiem ir garantēts! Turpināsies akcīzes nodokļa paaugstinājums, kas aizsākās jau 2025. gadā. Viena litra dīzeļdegvielas cena nodokļu dēļ pieaugs par aptuveni 3,2 centiem, benzīnam – par 2,7 centiem, bet autogāzei – par 1,9 centiem. Tas ir pakāpenisks pieaugums CO₂ komponentes dēļ, kas kopumā periodā no šā līdz nākamajam gadam veido vidēji 18 procentu akcīzes likmju kāpumu.
Vai šis dažu centu cenas kāpums uzskatāms par kaut ko pārsteidzošu un katastrofālu? Visticamāk jau nē, jo degvielas tirdzniecības apjomi nesamazinājās arī tad, kad litrs kārotā šķidruma pārsniedza Latvijā divu eiro slieksni.
Patiesībā jau panika nav īsti vietā. Ja pieņemam, ka vidēji automobilis Latvijā gada laikā veic piecpadsmit tūkstošus kilometru, tad sadārdzinājums divpadsmit mēnešos tā lāga pat nepārsniegs simts eiro. Protams, nav patīkami sev kaut ko aizliegt, bet mūsu zaudējums mērāms desmit kafijas krūzītēs ar drūpošu smalkmaizīti kādā no degvielas uzpildes stacijām.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa 2025. gada likmes jau paaugstinātas vidēji par 10 procentiem, un nodoklis par šo aizejošo gadu jāsamaksā līdz 2026. gada 31. janvārim. Tas nozīmē, ka nākamā gadā daudziem autovadītājiem būs jāsedz lielāka summa par iepriekšējo gadu. Jaunas likmju izmaiņas 2026. gadam nav plānotas, bet atvieglojumi dažām kategorijām stāsies spēkā kaut kad gada sākumā.
Vinješu jeb ceļa nodevas cena pieaugs no 260 uz 360 eiro gadā Euro 6 dzinējiem, kas zināmā mērā ietekmēs uzņēmējus, lauksaimniekus un citus, kuri lieto šādus transportlīdzekļus. Tiesa gan ātrāk par nākamā gada martu šīs izmaiņas spēkā nestāsies un vēl zinātnieki strīdas, vai un kā tās varētu izmainīties nākamā gada pirmajos divos mēnešos.
Skaidrs pagaidām ir tas, ka izmaiņas būs. Zemniekiem īpaši satraukties nevajadzētu, jo visu silto sezonu līdz pat vēlam rudenim šī komerciālo transporta līdzekļu īpašniekiem pienāksies atvieglojumi. Savukārt visiem pārējiem rūpīgi jāpārdomā ,vai lielie premium klases automobiļi ar kravas kasti ir labākā izvēle ikdienas ceļiem un neceļiem.
Interneta dzīlēs samanāmas vēl šādas tādas nemiera vētras, kas skar OCTA apdrošināšanu. Laikam jau šoreiz tā būs vētra zupas šķīvī. Nav plānotu tiešu nodokļu vai likmju izmaiņu, kas automātiski sadārdzinātu OCTA polisi 2026. gadā. Cenas var svārstīties atkarībā no apdrošinātāju riska vērtējuma, negadījumu statistikas un inflācijas, bet nav gaidāms valstisks pieaugums.
Teorētiski nākamais gads nekādu pasaules mēroga ekonomisko krīzi no Latvijas autobraucēju skata punkta nesola. Iespējamais padārdzinājums rūdītajam mūsu autobraucējam ģimenes budžetu izpostīt negrasās. Tiesa gan, Latvijas ekonomikas tendences liek saprast, ka nieka pieplusotie trīs centi pie katra degvielas litra ātri vien padarīs katru maizes klaipu un piena pudeli zelta vērtu. Klasiskais arguments “degvielas cenas redzēji” dažbrīd liek domāt, ka katru mazo smalkmaizīti ar magonēm no ceptuves uz veikalu ved pa vienai un kā minimums automobilī ar W12 benzīna dzinēju.
No mūsu puses vien varam novēlēt nākamajā gadā daudz vairāk veselā saprāta, loģisku domāšanu un pašsaglabāšanās instinktu. Šīs trīs lietas gada laikā Latvijas ceļos un neceļos pamanās laupīt visvairāk cilvēku dzīvības. Pareizāk sakot – šo trīs lietu akūts trūkums.
Laikus apkopts automobilis pie uzticama mehāniķa ļaus ne tikai sasniegt ieplānoto galamērķi, bet arī ietaupīt žūksni naudas. Pret rūsu apstrādāts auto vienmēr maksās dārgāk nekā tas, kur ar pirkstu brīvā brīdī var urbināt caurumus. Pareiza auto izvēle ļaus neraizēties par kvēpu cieto daļiņu īpatsvaru un doties uz degvielas uzpildes staciju ar smaidu sejā!
Laimīgu un drošu visiem nākamo, nu jau 2026. gadu!