Krāslavas novada Kombuļos ceļmalā vietējie iedzīvotāji atraduši trīs līdz četrus mēnešus vecu lūsēnu un paņēmuši to aprūpē, līdz nolēma vērsties pēc palīdzības pie speciālistiem. Dzīvnieka uzvedība liecināja, ka tas turēts nebrīvē ilgāku laika periodu, jo nebaidījās no cilvēkiem un ļāva sevi glaudīt. Nav baidījies arī no transportēšanas būra.
Šobrīd lūsēns aizvests uz Rīgas zoodārzā, kur tam nodrošina intensīvu veterināro aprūpi un rehabilitāciju. Dzīvnieka veselības stāvoklis ir kritisks. Rihards Miķelsons, DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais inspektors, atklāj: “Aizbraucot uz vietas, novērtējām situāciju kopā ar Rīgas Zoodārza veterinārārstu. Pēdas bij noklātas ar brūcēm. Varētu būt arī kaut kādas neiroloģiskas problēmas, bija raustīšanās visā ķermenī. Lūsis bija izkāmējis.”
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka sastopot bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku mazuli, pareizā rīcība būtu konsultēties ar speciālistiem uzreiz, nevis mēģināt ņemt savā aprūpē. Arī šajā gadījumā, lai arī iedzīvotāji, kuri lūsēnu atrada ceļmalā, bija domājuši viņam palīdzēt, tomēr pie viņiem dzīvnieks uzturējies vairākas dienas līdz nonācis speciālistu aprūpē. Lūsēns bija barots ar nepiemērotu barību un savainojumi uz ķepām bija ārstēti bez atbilstošām zināšanām.
Latvijā lūšu audzētavu nav, ievest valstī dzīvniekus ir sarežģīti, tāpēc – kā norāda Rihards Miķelsons: “Ir diezgan maza iespējamība, ka lūsēns būtu no nebrīves, no audzētavas. Ticamākais scenārijs ir, ka mazuli vai nu brīdī, kad viņš ir bijis bez mātes, vai kādos citos apstākļos, kur viņš ir bijis viens pats, cilvēki ir viņu savākuši. Tad izdomājuši, ka paturēs viņu nebrīvē.”
Savvaļā ir ierasts, ka mātes atstāj savus mazuļus bez uzraudzības vairāku stundu garumā dažādu iemeslu dēļ. Pieauguša dzīvnieka pastāvīga klātbūtne piesaista plēsēju uzmanību, tādēļ, lai pasargātu mazuļus, tie lielākoties ir vieni. “Glābjot” dzīvnieku, kam glābšana nav nepieciešama, patiesībā samazinās tā izdzīvošanas iespējas.