Trīs mēneši vasaras brīvlaika – vai laiks to pārskatīt? Skolotāji rosina brīvdienas sadalīt vienmērīgāk visa gada garumā. Taču vecāki un izglītības nozares pārstāvji norāda, ka vienkārši pagarināt mācību gadu nevar.
Mācību gads vēl nav beidzies, bet klasē jau trūkst skolēnu. Pēc garākiem mācību posmiem daļa jauniešu izvēlas sev “iedot brīvdienas” un skolu neapmeklē.
Tikmēr vasaras brīvlaiks Latvijā ilgst trīs mēnešus. Vai problēma ir pats brīvlaika garums vai veids, kā sadalīts viss mācību gads?
Rīgas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs ar savu ierakstu https://www.facebook.com/share/p/1Esi9Kmu3Q/?mibextid=wwXIfr sociālo mediju platformā par skolēnu brīvlaiku Latvijā aizsācis plašāku diskusiju – vai pašreizējais mācību gada ritms ir piemērots gan bērniem, gan mācībspēkiem?
Skolotājs raksta, ka katru gadu redz – pirms pavasara brīvlaika skolēni ir “kā izspiesti citroni” un skaita dienas līdz atpūtai.
Foto: ekrānšāviņš no Aleksandra Vorobjova Facebook ieraksta
Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs, stāsta: “Tipiski tas ir februāra vidū, februāra beigās, laika posmā starp Ziemassvētkiem un pavasara brīvlaikam, kad vēl ir tālu. Tad kā tie vecāki paši pašorganizējas un sarīko to, kas būtu loģiski un kas būtu tam bērnam vajadzīgs tajā brīdī, jo, pēc manām domām, mācīties deviņas nedēļas pēc kārtas ir par traku.”
Aleksandrs rosina pārskatīt pašu mācību gada struktūru, tas ir, garo vasaras pārtraukumu padarīt īsāku, bet brīvdienas vienmērīgāk izkārtot visa mācību gada garumā.
Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs, turpina: “Pirmkārt tas, ka pa vasaru skolēni daudz ko aizmirst, tas nenāk viņiem par labu. Un, otrkārt, tāpēc, ka es personīgi redzu pēc saviem skolēniem, labi, viņiem tagad ir šīs 13 nedēļas, viņi tur, kā saka, atpūšas, bet otrais semestris Latvijā, manuprāt, ir diezgan absurds, jo ir deviņas nedēļas vienā blokā, visi mācās un galvas kūp, un tad ir 11 nedēļas. Tas ir stipri par daudz. Man uz bērniem patiešām ir empātiski žēl skatīties, kā viņi ir pārpūlējušies un pārstrādajušies.”
Tomēr viedokļi par to, kā mācību gadu pārkārtot, nav viennozīmīgi. Komentāros izskan gan jautājums par to, kā šādas izmaiņas pielāgot Latvijas klimatam, kas vasarā mēdz būt karsts, gan ko darīt vecākiem, kuriem jau tā garo darba dienu dēļ būtu sarežģīti bērniem nodrošināt pieskatīšanu, ja brīvlaiki tiktu pārkārtoti.
Foto: ekrānšāviņš no Aleksandra Vorobjova Facebook ieraksta komentāriem
Foto: ekrānšāviņš no Aleksandra Vorobjova Facebook ieraksta komentāriem
Aleksandra novērojums nav tikai par sajūtām. Arī starptautiskie dati rāda, ka Latvijas skolēnu brīvlaiku kopējais ilgums ir viens no garākajiem – 17 nedēļas.
Foto: Grafiks no OECD 2025. gada pētījuma
Foto: Grafiks no OECD 2025. gada pētījuma
Taču vienlaikus Latvijā ir arī viens no mazākajiem obligāto mācību stundu apjomiem.
Tātad jautājums nav tikai par to, vai bērniem ir pārāk garš brīvlaiks. Varbūt jautājums ir plašāks – vai mācību gads Latvijā ir sabalansēts?
Elīna Megne. Foto: no personīgā arhīva
Elīna Megne ir mamma diviem bērniem, ģimene piecus gadus dzīvoja Vācijā. Bērni tur apmeklēja skolu, bet pēc atgriešanās Latvijā jau gadu mācās šeit un šogad pirmo reizi izbaudījuši Latvijas skolēnu brīvlaiku trīs mēnešu garumā.
Divu bērnu mamma Elīna Megne stāsta: “Vācijā brīvlaiks ir īsāks vasarā – sešas nedēļas un ir, tad garāki mazliet brīvlaiki rudenī, ziemā, pavasarī, kaut kā tā izlīdzinās pa visu gadu. Savā ziņā relaksētāk mazliet. Viss tas mācību gads nav tik intensīvs.
Tagad vasarā, jā, bija mazliet izaicinājums, ko tie bērni vasarā darīs. Es saprotu, ir daudzām ģimenēm tā pat tā kā problēma, ja vecāki strādā, tas nav īsti mūsu ģimenē, bet tāpat izaicinoši, lai tie bērni “nesēž tik daudz ekrānos”, kas, protams, viņiem tagad interesē, tad jādomā, ko viņi dara, jābraucuz kādām nometnēm, nodarbībām.
Manuprāt, ja mēnesis vasarā īsāks būtu, un tas būtu kaut kur ieintegrēts mācību gada laikā, piemēram, vairākās nedēļas brīvas vai kādas dienas īsākas, lai nav tik garas dienas īpaši tām vecākām klasēm, tas varbūt būtu visiem harmoniskāk.”
Vecāku organizācijas vadītāja piekrīt, ka mācību gada ritmu varētu pārskatīt. Taču vasaras mēnešus vienkārši pārvērst par vēl vienu mācību periodu, viņasprāt, nebūtu pareizi.
Inga Akmentiņa-Smildziņa, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja, saka: “Protams, ja mēs runājam par vasaras brīvlaiku, kāpēc tas tāds ir, jā, mums ir tik maz saules, un tieši tāpēc arī es saku, ka vienkārši ielikt mehāniski solā turpiniet sēdēt, nenodrošinot kustību svaigu gaisu, sauli, tas arī ir pret bērna veselību.” Viņa uzsver, ka bērniem iespēja kustēties ir īpaši būtiska, jo jau šobrīd Latvijā ir augsts bērnu īpatsvars ar lieko svaru un aptaukošanos, ko veicina arī nepietiekamas fiziskās aktivitātes.
Tāpēc risinājums, viņasprāt, varētu būt nevis vairāk stundu klasē, bet organizētāks brīvlaiks.
“Tas ir citur Eiropā ļoti izplatīti, ka arī ziemas laikā ir kā brīvlaiks, bet tā ir tāda nometne, kurā, piemēram, iepazīstina ar ļoti dažādiem sporta veidiem, slēpošanu, slidošanu. Un bērni ir kustībā, bērni ir ārā,” saka vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja.
Ja brīvlaiki tiktu pārkārtoti, būtisks jautājums būtu par šādu nometņu pieejamību. Akmentiņa-Smildziņa uzskata, ka tās būtu jānodrošina skolas paspārnē, taču tam nebūtu obligāti jāpiesaista papildu skolotāji. Nometnes varētu rīkot arī jau esošie nometņu organizatori, savukārt valstij būtu jārisina jautājums par to finansēšanu.
Tas vienlaikus palīdzētu risināt arī vecāku jautājumu – kā nodrošināt, lai brīvlaikā bērns nav viens, ja vecākiem ir jāturpina darba gaitas un bērns būtu gan drošībā, gan nodarbināts.
Tomēr šobrīd iespējas saturīgi piepildīt garo vasaras brīvlaiku visiem bērniem nav vienādas. Aleksandrs norāda, ka īpaši spilgti tas redzams, salīdzinot dažādu ģimeņu iespējas.
Aleksandrs Vorobjovs, Rīgas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs, skaidro: “Nav jau pētīts tas, kā, tad latviešu skolēni pavada vasaru, vai viņi tiešām ir laukos un darbos utt. Man šķiet, ka vasarā tas īpaši izceļas, ka, ja ģimene ir turīgāka, tad var atļauties dažādas vasaras nometnes, nodarbības, kaut kādus sporta veidus, un citi bērni to visu nedara. Un tur man liekas tā atšķirība kļūst vēl radikālāka.”
Taču, runājot par garo vasaras brīvlaiku, tiek minēts arī vēl kāds arguments – bērnu traumatisms.
Inga Akmentiņa-Smildziņa, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja, stāsta: “Bērni no tādām sadzīviskām traumām ļoti smagi cieš un mirst un pat iegūst invaliditāti uz mūžu, jo viņi paliek ļoti ilgstoši nepieskatīti bieži vien. Ne visi vecāki, ne visas ģimenes var nodrošināt pilnīgu bērnu pieskatīšanu visas vasaras garumā.”
Dace Barkeviča, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra virsārste, skaidro: “Laika posmā no 2023. gada līdz 2026. gadam trīs vasaras mēnešos notiek aptuveni 25% no visām gada traumām. Tāpēc nevaram apgalvot, ka tieši brīvlaika fakts pats par sevi ir noteicošais iemesls traumatisma pieaugumam. Tomēr Bērnu slimnīcas ikdienas darbā redzam, ka būtisku ietekmi uz traumu skaitu atstāj laikapstākļi un sezonālās aktivitātes.”
Tomēr izmaiņas mācību gada struktūrā nevarētu notikt tikai ar vienu lēmumu.
Ilze Vanaga, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja, saka: “Lai pateiktu jums, vai ir jāsaīsina vai nav jāsaīsina, ir jāizvērtē. Un kāds teiks – mums atkal kaut kas jāizvērtē? Jā, bet ir jāizvērtē. Tad, kas ir ar skolotāju pieejamību? Kā es minēju, ir eksāmeni. Tad kas notiks ar šiem eksāmeniem? Kāda ir mūsu infrastruktūra, cik mums ir telpas ar kondicionieriem, kāds, tad būs tas mācību process? Visi tie mazie jautājumi, viņiem jābūt pretī arī atbildēm. Tur būs jautājumi. Tāpēc es teiktu: pedagogu saime, pašvaldība, vecāki, arī pašiem skolēniem jāpajautā, katrā ziņā pirms pateikt saīsinam, ir jābūt atbildēm uz jautājumiem.”
Citāds mācību gada modelis Latvijā nav tikai teorētiska ideja. Šādu pieeju jau izmanto arī starptautiskās skolas Latvijā. Piemēram, Rīgas Starptautiskajā skolā katru gadu ir aptuveni 9 nedēļas ar vasaras brīvlaiku.
Ieva Balode, Rīgas Starptautiskā skolas pirmsskolas un sākumskolas vadītāja, dalās pieredzē: “Ja mēs domājam, ka Latvijas skolās skolas mācību gads sākas ar 1. septembri un vienmēr beidzas 31. maijā, tad mēs vienmēr skatāmies uz 180 skolas dienām. Tā ir tāda būtiskākā atšķirība. Un, tad mēs ņemam to kalendāro gadu un skatāmies, kur mēs tās 180 dienas labāk varam ielikt.
Ja mēs sākam mācību gadu aptuveni augusta vidū, tie datumi nav vienmēr vieni un tie paši, mazliet atšķiras, rudenī mums ir viens brīvlaiks, ko mēs mēģinām saskaņot ar Latvijas skolu brīvlaiku, lai tas ir vienā laikā. Jau pēc tam tālāk ziemas brīvdienas mums ir mazliet garākas. Tāpat arī mums ir vesela nedēļa brīva februārī, kas ir ne tikai 1. klasei, bet visai skolai. Un tāpat ir arī vēl viens brīvlaiks vēlāk pavasarī. Un, tad skolas mācību gads, savukārt, beidzas jūnija vidū aptuveni.
Šī mūsu pieeja ļauj tos brīvlaikus mazliet “izšķīdināt”cauri visam mācību gadam, jo, tad mēs mācamies kādu posmu, 6 nedēļas, tad ir brīva nedēļa, tad mēs mācamies 6 nedēļas, tad ir kāds laiks atkal brīvs, atkal 6 nedēļas. Un tas iedod tādu ritmu visa mācību gada laikā.”
Foto: Rīgas Starptautiskā skola
Būt vai nebūt īsākam vasaras skolēnu brīvlaikam Latvijā? Jautājums uz kuru atbilde šobrīd nav viennozīmīga. Un visticamāk arī tuvākajā laikā mēs to neizsvērsim. Bet mēs esam aizsākuši diskusiju. Pieseko mums sociālajos medijos un iesaisties viedokļu vētrā.