Iedzīvotāju un ekspertu pieredze: ikdiena vēja turbīnu pakājē

Latvijā intensīvi virza ieceres par vēja enerģiju kā daļu no enerģētiskās neatkarības, taču šo parku izveidi bieži kavē sabiedrības pretestība. Iedzīvotāji pauž bažas par trokšņiem, vibrācijām, īpašumu vērtības kritumu un iespējamu ietekmi uz veselību. Kamēr daudzviet vēl notiek cīņa par projektu īstenošanu vai apturēšanu, ir vietas, kur vēja turbīnas jau slejas līdzās iedzīvotāju īpašumiem. 

Pirms 20 gadiem uz Ventspils novada Tārgales pagastu pārcēlās Jana Berka ar ģimeni, cerot uz mierīgu dzīvi laukos. Taču pēdējos trīs gadus viņas ikdienu būtiski ietekmē netālu esošais vēja parks.

Foto: Kurzemes televīzija

“Visu laiku fonā, vairāk vai mazāk, bet ir audiāls troksnis. Ir mirguļošana no rītiem – teiksim, rīta stundās, kad tu pamodies un tev sit caur kokiem rīta gaisma. Naktī vairāk traucē uz torņiem esošās aviācijas brīdinājuma gaismas, baltās gaismas. Viņas naktī reāli sit, un naktī ir gaismas mūzika logos otrā stāvā,” stāsta Jana Berka.

Vēja parkā Tārgales pagastā uzstādītas 14 turbīnas, kuru augstums sasniedz 152 metrus. Tuvākā atrodas aptuveni 800 metru attālumā no Berku ģimenes mājas. Tur Jana dzīvo kopā ar vīru un četriem bērniem. Ģimene nodarbojas ar šķirnes aitu audzēšanu. “Esam gana veselīgi cilvēki, nevaram sūdzēties ne par epilepsiju, ne kādām citām lietām. Tādi jūtami traucējumi nav. Par dzīvniekiem ir zināms – izmaiņas reproduktoloģijā –, bet nu to mēs arī uzkrājam datus,” piebilst Jana Berka.

Foto: Kurzemes televīzija

Ietekmi uz dzīvnieku veselību novērojuši arī murkšķu audzētavā “Jaunstuči” Alsungas pagastā Kuldīgas novadā. Audzētava izveidota 2004. gadā, kad no Tatriem atveda pirmos 12 murkšķus. Līdz vēja ģeneratoru uzstādīšanai 2011. gadā audzētavā bija stabila dzimstība. Ģeneratori ar 77 metru augstumu atrodas nepilnus 300 metrus no murkšķu voljēriem. Problēmas sāka parādīties otrajā gadā pēc turbīnu uzstādīšanas, stāsta saimniecībā.

“Pirmajā gadā – neko nejutu. Otrajā gadā –  pazuda dzimstība, bet vienai mātītei vēl bija mazuļi. Trešajā gadā parādījās jau vēzis, un mēs jau īpaši nepiegriezām vērību tādai lietai. Bet pēc tam sāka diezgan masveidā mirt, jo viņi tomēr bija no tīras vides atvesti,” novērojusi murkšķu audzētavas “Jaunstuči”  īpašniece.

Foto: Kurzemes televīzija

To apstiprina arī mediķe Anita Zaļuma, kura 2011. gadā pārcēlās uz Vāciju un pievērsās šīs nozares izpētei. “Vācijā mums ir ģimenes ārste – daktere Dagmāra Šmukere, kura arī veic pētījumus un viņa tieši ir specializējusies ārējās vides kaitīgo faktoru ietekmē uz cilvēku veselību. Ko viņa saka – ka politiski sevišķi nevēlami ir atzīt infraskaņas esamību un tās kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību,” stāsta Anita Zaļuma. 

Pētot infraskaņas izplatību stabilos atmosfēras apstākļos nakts laikā, pētnieki konstatējuši, ka no vēja parka ar 60 turbīnām, kuru augstums ir 80 metri, infraskaņa var izplatīties līdz pat 90 kilometru attālumā. Būtiski ir ņemt vērā gan turbīnu skaitu, gan to izmēru — jo lielākas un jaudīgākas turbīnas, jo tālāk var izplatīties to radītā ietekme.

Anita Zaļuma, mediķe, dzīvo Vācijā: “Tādi milži, kādi ir plānoti Latvijā, pat mums nav. Vācijā mums ir kaut kur ap 100 – 129 metri. Mēs paši bijām Bajernā, un, izbraucot cauri visai Bajernai, ir sterila vide. Kukaiņu nav. Nu, augstākais, ko mēs laikam redzējām, bija kaut kādas trīs melnas vārnas, kas tur nolidoja kaut kur attāli. Nav dzīvās dabas.”

Anita Zaļuma arī stāsta, ka dzīvojot vēja turbīnu tuvumā, ar laiku cilvēkiem tomēr parādās arī kādas sūdzības par veselību – sākot ar miega traucējumiem, reiboņiem, bailēm un depresiju līdz pat asinsrites traucējumiem un citām vēl nopietnākām kaitēm. 

Foto: Kurzemes televīzija

“Visu bērnību, visu jaunību dzīvoju zem ģeneratoriem, un tas man vispār neietekmē, netraucēja un veselība ir, viss ir kā kartībā,” atzīst vācietis Holgers Marsčs, kurš pirms desmit gadiem pārcēlās uz Latviju un iegādājās īpašumu Ventspils novadā – Elkšķenē, Tārgales pagastā, apzinoties, ka tuvumā jau atrodas vēja parks. Viņš audzē graudaugus, bet nenodarbojas ar lopkopību. Tuvākā turbīna ir aptuveni divu kilometru attālumā. Holgers atzīst, tās dūkoņa netraucē: “Ja ir kilometrs un vairāk, tas vispār netraucē, neietekmē. Un mums nepatiktu, ja viņi būtu visapkārt. Kamēr tikai vienā pusē no mājām – tikmēr viss ir OK.”

Raimonds Čudars, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs (JV): “Vēja parki ir ļoti būtiska sastāvdaļa mūsu energo neatkarībai nākotnē. Mēs nevaram iztikt bez vēja enerģijas kopējā enerģētikas portfelī. Mums ir jāmeklē kopējs kompromiss, bet vēja parki Latvijā būs.”

Foto: Kurzemes televīzija

Vēja enerģijas attīstība Latvijā kļūst arvien straujāka, un tieši Kurzemē koncentrējas lielākā daļa iecerēto parku. Reģionā plānotas desmitiem turbīnu, kuru augstums sasniegtu līdz pat 300 metrus, kas ir vairāk nekā septiņas reizes augstāk par Brīvības pieminekli. 

Kurzemē iecerētie parki paredz ne tikai augstas turbīnas, bet daudzviet tās plānotas vien dažu simtu metru attālumā no viensētām un saimniecībām.