Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Izstrādā jaunu Moricsalas dabas rezervāta aizsardzības plānu

22. oktobris 2025
Anna Gegere, Edgars Fjodorovs, Kurzemes televīzija speciāli ReTV

Moricsalas dabas rezervāta robežu digitāls attēlojums uz satelītkartes projekcijas ekrānā publiska pasākuma laikā.
Foto: Kurzemes televīzija

Vēsturiski viena no senākajām aizsargātajām dabas teritorijām Latvijā – Moricsalas dabas rezervāts Usmas ezerā Ventspils novadā – ir unikāla vieta arī Eiropas mērogā. Tā ir teritorija, kur cilvēka klātbūtne ir stingri ierobežota, bet dabai ļauts dzīvot savā dabiskajā ritmā. Tagad tur sākusies jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde un kopā ar to arī diskusijas par to, kā saglabāt līdzsvaru starp dabas vērtībām un cilvēku vajadzībām.

 

Uz robežas ar Moricsalas dabas rezervātu atrodas 38 īpašumi un 22 laipas, kas savulaik izbūvētas ar Ventspils novada pašvaldības atļaujām, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Divdesmit gadus tās nav raisījušas strīdus, taču, kā stāsta pierobežas iedzīvotāji, šogad situācija mainījusies.

 

Usmas ezers ar tumši zilu, viļņainu ūdeni. Tālumā pie niedru joslas redzama maza motorlaiva. Fonā Moricsalas mežs.

Foto: Kurzemes televīzija

 

“Pavasarī videokamerā fiksēja, kas kaimiņam notika uz laipas. Atbrauca inspektors un sodīja – nevis par kaut kādām citām darbībām, bet par to, ka atradās Moricsalas dabas rezervāta teritorijā bez atļaujas. Pastiprināts sods tāpēc, ka bijuši grupā – divi cilvēki rekonstruēja laipu. Tas ir līdz absurdumam. Izrādās, uz laipas nedrīkst iet, ja nav saņemta atļauja. Meklējām, kas to var izsniegt, bet faktiski nav, kas izsniedz,” stāsta Moricsalas rezervāta pierobežas iedzīvotājs Rūdolfs Skrastiņš.

 

Iepriekšējais Moricsalas dabas rezervāta aizsardzības plāns bija spēkā no 2004. līdz 2024. gadam. Pa šiem divdesmit gadiem mainījušies dabas apstākļi – ezera līmenis, piekrastes reljefs un cilvēku aktivitātes ap to.

 

Usmas ezera krasts rudenī ar tumši zilu, viļņainu ūdeni priekšplānā un zaļganu meža joslu aizmugurē. Redzamas niedres.

Foto: Kurzemes televīzija

 

“Iepriekšējie noteikumi arī piekliboja ar to regulējumu. Personīgi jau vairāk kā divus gadus kārtoju jautājumu par niedru izpļaušanu ezerā, un nekādu skaidrību neesmu guvis,” norāda vietējais iedzīvotājs Aivars Blūmiņš.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi plašāku diskusiju ar vietējiem iedzīvotājiem un īpašniekiem, kuru īpašumi robežojas ar rezervāta teritoriju.
Reklāma

Jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde Moricsalas rezervātam sākusies tikai tagad – pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam. Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi plašāku diskusiju ar vietējiem iedzīvotājiem un īpašniekiem, kuru īpašumi robežojas ar rezervāta teritoriju.

 

“Tur vienmēr sadursies dažādas intereses, un ir šī ilgtspējīgā attīstība, kur šīs intereses ir jāsabalansē,” uzsver Ventspils novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Ivo Lemšs.

 

Sanāksme par Moricsalas dabas aizsardzības plānu ar vietējiem iedzīvotājiem zālē. Prezentētāja stāv pie ekrāna ar projekciju.

Foto: Kurzemes televīzija

 

Moricsala ir senākā un visstingrāk aizsargātā dabas teritorija Latvijā. Rezervāts dibināts jau 1912. gadā, un šeit saglabājušies pirmatnēji meži, kuros cilvēka ietekme ir ļoti ierobežota – jebkāda saimnieciskā darbība un rezervāta apmeklēšana salā ir aizliegta. Nelielā teritorijā sastopamas vairāk nekā 400 augu sugas, simtiem kukaiņu un sēņu, kā arī desmitiem aizsargājamu putnu.

 

“Tām retajām aizsargājamajām sugām ir ilgtspējīgas populācijas. Tieši uz salas tās jūtas ļoti labi – viena daļa dzīvo ēnainos mežos, citas mīl vairāk saules izgaismotus kokus. Par tām ekspertu vidū ir diskusijas, kā nodrošināt un saglabāt šīs dzīvotnes,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vecākais eksperts Kristaps Vilks.

 

Lai izstrādātu jauno dabas aizsardzības plānu, nepieciešami plaši pētījumi – tie sāksies jau tuvākajā laikā un turpināsies gadu.

 

“Ezerā būtiski pieaudzis barības vielu daudzums, un ezers aizaug. It īpaši, ja parunājam ar tiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo – visi teiks: “Kādreiz tā nebija, tagad ir tādas niedres, neko neredzu.” Ļoti liels jautājumu apjoms būs tieši saistībā ar privātīpašniekiem ezerkrastā, kas pieguļ rezervātam, jo, ja vēsturiski šīs teritorijas nav bijušas apbūvētas, tad tagad tā ir iekārojama vieta,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sārmīte.

 

Moricsalas rezervāta pierobežas iedzīvotāji sanāksmē, sēžot rindās un klausoties referentu, kas stāv ar muguru pret kameru.

Foto: Kurzemes televīzija

 

Dabas aizsardzības pārvalde aicina iedzīvotājus iesaistīties un izteikt savus priekšlikumus, lai jaunais plāns būtu līdzsvarots – gan dabas vērtību saglabāšanai, gan cilvēku vajadzībām.

 

Pēc gadu ilgiem pētījumiem pašu Moricsalas dabas plānu paredzēts pabeigt nākamā gada beigās vai 2027. gada sākumā.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas