Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca atrodas tieši Sēlijas sirdī. Tā daudziem pazīstama ar Veco Stenderu, jo tieši blakus atrodas viņa dzimtas kapi, kā arī dažādi apskates objekti, kas ļauj vairāk iepazīt izcilo kultūrvēstures personību. Vecais Stenders lika pamatus latviešu laicīgajai daiļliteratūrai, izplatīja apgaismības idejas, kā arī radīja nozīmīgus darbus latviešu valodniecībā. Par godu viņam Sunākstes draudze lēmusi baznīcu pārdēvēt Stendera vārdā.
Mirdza Caune, Latvijas Evanģēliski luteriskās draudzes (LELB) Sunākstes draudzes priekšniece, stāsta: “Šī ir Sunākstes baznīca, kurai tagad ir Stendera vārds. Stendera dzimta šeit ir 149 gadus bijusi 15 paaudzēs. Sešas no tām ir kapu kalniņā. Kapu kalniņš ir blakus baznīcai, nav tālu jāiet. Un turpat ir Ābeces taka, tur ir Augstās gudrības taka.”
Gotharda Frīdriha Stendera un viņa ģimenes kapavieta Sunākstes kapu kalniņā blakus baznīcai.. Foto: Vidzemes televīzija
Sunākstes Evaņģēliski luteriskā baznīca un tās apkārtne ir cieši saistīta ar izcilo Latvijas kultūrvēstures personību Gothardu Frīdihu Stenderu jeb kā tautā mēdz dēvēt Veco Stenderu. Tāpēc likumsakarīgi, ka arī Sunākstes draudze nolēma baznīcu pārdēvēt viņa vārdā.
“Vecais Stenders, kā ziniet, mūsu literatūrā mācību grāmatās ir viena lapaspusīte tikai par Veco Stenderu. Viņš bija gaismas nesējs. Tas nekas, ka viņš bija vācu cilvēks, vācietis, viņš sevi uzskatīja par latvi,” saka Mirdza Caune, LELB Sunākstes draudzes priekšniece.
Sunākstes baznīcas interjers. Foto: Vidzemes televīzija
Līdz šim baznīcu vietējie iedzīvotāji bija iesaukuši par Sunākstes balto baznīcu, pateicoties tam, ka deviņdesmitajos gados to pārkrāsoja gaiši pēlēkā krāsā un no tālienes tā izskatījās balta. Taču tas nereti sagādāja grūtības baznīcu atrast tūristiem. Viņi baznīcu apmeklējot gana bieži, jo tā ir sena, turklāt īpaša ar akustiku.
“Baznīca ir celta 1827. gadā. Pa diviem gadiem uzcēla šo baznīcu. Un 1829. gadā jau bija pirmais dievkalpojums. Nu, un, tad, kad mācītājs no altāra runāja, tad bija stāvgrūdām pilna baznīca un aiz vārtiem vēl cilvēki stāvēja. Un šajā baznīcā ir ļoti laba akustika. Ja mācītājs runāja, tad varēja dzirdēt vēl ārpusē visu,” skaidro Mirdza Caune, LELB Sunākstes draudzes priekšniece.
Tāpēc baznīcā ik pa laikam arī notiek augsta līmeņa koncerti. Nereti tūristi arī braucot apskatīt Stendera dzimtas kapus.
Mirdza Caune: “Vecais Stenders, dzīvam esot, esot licis savam zemniekam izgatavot kapu plāksni. Uz kapu plāknes ir rakstīts: “Šeit apraksts Gotfrīds Stenders, latvis, dzimis 1714. gadā, miris 1796. gadā ar savu gaspažu”.
Foto: Vidzemes televīzija
Kad vēl Sunākstes vai tagad jau Stendera vārdā nosauktā baznīca nebija uzcelta, turpat līdzās atradās muiža, kurā Stenders nodzīvojis pēdējos 30 gadus un radīja savus izcilos darbus.
Muiža gan vairs nav saglabājusies, taču tās vietā izveidoti Gaismas vārti, kas veltīti Stenderam un akadēmiķim Jānim Stradiņam.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |