Ja uz ledus pamanīts gulbis, tas nenozīmē, ka viņš ir iesalis

Iestājoties aukstākam laikam, cilvēki arvien vairāk pievērš uzmanību dzīvniekiem, rūpējoties, vai tiem nav par aukstu, vai tie ir paēduši un veseli. Tā Valsts ugunsdzēsības un glabšanas dienests saņemēmis informāciju no iedzīvotājiem par gulbjiem, kas it kā iesaluši ledū. Glābšanas dienestā gan pauž, ka, ja uz ūdenstilpes ledus pamanīts gulbis, tas nenozīmē, ka viņš ir iesalis, bet visticamāk vienkārši atpūšas.

Ziemas apstākļi šajā sezonā ir pateicīgāki dzīvniekiem. Uz ezeriem ir novērojams lielāks gulbju skaits nekā parasti, bet daudziem cilvēkiem tas rada uztraukumu, vai putnam viss ir kārtībā. Arī Rēzeknes novadā Lendžu pagastā pie gulbju ģimenes devās Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests, bet glābēju klātbūtne nebija nepieciešama.

Līvija Plavinska, Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāja: “Mēs izsaucām glābējus, viņi mēģināja, bet tie gulbji aizbēga, aizpeldēja uz malu. Mēs jau arī tā prātīgi pasaucām glābējus, viņi atbrauca kopā ar laiviniekiem, stūmās uz priekšu, bet tie gulbji bēga no viņiem projām, tā jau arī viņi aizgāja maliņā.”

Izsaukumu skaits uz šādiem gadījumiem gan nav liels, tomēr lielākoties tie ir viltus izsaukumi. Pēc statistikas datiem 90 vai 95% ugunsdzēsēju izsaukumi uz it kā iesalušajiem gulbjiem ir nepamatoti. Tiklīdz tuvojas ugunsdzēsēji, gulbis dodas prom uz drošāku vietu, bet šādi nepamatoti izsaukumi liedz iespēju operatīvi reaģēt uz citiem, iespējams, steidzamākiem.

Edgars Ježkovs:“Līdz ar to sanāk, ka gulbis dienas laikā tur ir bijs nekustīgs, bet paliekot tumšākam vai aizsalstot ezeram, viņš ir aizlidojis uz kādu citu ūdenstilpni.”

Glābšanas dienests informē, ka gulbji spēj vairākas stundas nekustīgi atrasties uz ledus. Putnu pavērojot, visticamāk pēc kāda ilgāka būs redzams, ka gulbis spēj kustēties un pat paša spēkiem lidot.

Barība ir noteicošais faktors gulbjiem, kas nosaka, cik veiksmīga būs pārziemošana. Kā zināms, jebkura iejaukšanās no cilvēku puses dabā noritošajos procesos nereti rada negatīvas sekas. Arī gulbji var kļūt atkarīgi no cilvēka un tad šo procesu nevar pārtraukt.

Dagnis Vasiļevskis: “Barot noteikti, es ieteiktu, ka nē, ka nevajag, jo gulbis pats jūt, kad viņam ir nepieciešama barība.”

Gan Valsts ugunsdrošības dienests, gan Dabas aizsardzības pārvalde, redzot gulbjus, aicina izvērtēt vajadzību uzreiz zvanīt glābšanas dienestam. Vienmēr ir iespēja pakonsultēties gan ar Dabas aizsardzības pārvaldi, gan ar dažādām biedrībām.

Dagnis Vasiļevskis: “Var zvanīt, visticamāk, uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Dabas aizsardzības pārvaldi, uz kādām no šīm te dzīvniekiem draudzīgām biedrībām, piemēram, ’’Drauga spārns’’ kas kas uzņemas arī kaut kādu slimo šo te putnu pēc tam ārstēšanu.”

Glābšanas dienests aicina arī rūpēties par savu drošību un nedoties pašiem palīdzēt gulbjiem, īpaši šajos laikapstākļos, kad atrasties uz ledus ir bīstami.