Kampaņas “Mana jūra” zaļā ekspedīcija tuvojas noslēgumam

Jau gandrīz mēnesi kampaņas “Mana jūra” komanda dodas zaļajā ekspedīcijā gar jūras piekrasti no Ainažiem līdz Lietuvas robežai. Tās laikā pētnieki veic piesārņojošo atkritumu monitoringu, lai novērtētu piekrastes ekosistēmas stāvokli.

Ceļš gar Latvijas jūras piekrasti tuvojas noslēgumam. Vides pētnieki jau šķērsojuši Pāvilostu, sasnieguši Ziemupi un nedēļas nogalē plāno ierasties Liepājā, lai tālāk noietu vēl pēdējos piekrastes posmus. Ekspedīcijas laikā ne tikai pētīts piesārņojums, bet arī pārbaudīta dalībnieku izturība.

“Šoreiz bija tā, ka bija baigā krīze. Trešā, ceturtā diena – gāza lietus. Tu ej pa pludmali un nav tā, ka ej un baudi to pasākumu, bet izrādās, ka var noiet arī tā un nesabrukt,” atzīst ekspedīcijas dalībniece Solvita Kalvīte.

Šogad ekspedīcijā dalībnieku ir mazāk, tomēr priecē tie, kas atgriežas gadu no gada. Klāvs Bombiza ir viens no viņiem. Viņš savu pirmo gājienu sāka kā bērns, bet tagad, 17 gadu vecumā, jau trešo vasaru dodas piekrastes ceļā, un līdz ar pieredzi aug arī izpratne. 

“Man visinteresantākais ir tas, cik daudz izsmēķu tomēr ir, piedaloties skaitīšanā. Jo, ja pats ej monitoringā, liekas, ka izsmēķu nav tik daudz, bet pēc tam sāc skaitīt – un tad izrādās, ka ir kaut kur 70 vai 40 izsmēķu, kas, manuprāt, priekš 100 metriem pludmalē ir diezgan daudz,” stāsta Klāvs.

Šogad monitoringa procesā ieviesti vairāki jaunumi. Pirmo reizi Latvijā tiek oficiāli apkopoti dati par mezoplastmasu un plastmasas granulu piesārņojumu piekrastē, kas piekrastē visbiežāk nonāk no kravu pārvadājumiem jūrā. Tās ir bīstamas jūras dzīvniekiem un putniem, jo nereti tiek sajauktas ar barību. 

Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme: “Es neticēju, ka būs tik daudzās vietās, jo tur lielai nejaušībai vajag notikt, lai tās būtu izskalotas tieši mūsu 100 metros monitoringa laukumā. Bet nu jau no 30 ar astīti veiktajiem monitoringa laukumiem septiņos laukumos mēs esam identificējuši plastmasas granulas.”

Pētnieki atzīst, ka dati būs jāvērtē piesardzīgi. Parasti novērojama sakarība – kur vairāk cilvēku, tur vairāk atkritumu. Taču šīs sezonas sākumā laikapstākļi piekrastē apmeklētāju skaitu samazināja, vienlaikus palielinot jūras izskalojumu apjomu. Tāpēc šobrīd izteikt secinājumus ir grūti. 

“Ir labās lietas, kuras mēs redzam atsevišķās atkritumu frakcijās, kas gan ir aizliegtas vai ierobežotas, pateicoties Eiropas Savienības likumdošanai, ne mūsu pašu valsts iniciatīvai. Mēs redzam diezgan strauju samazinājumu, sākot ar kosmētikas kociņiem, beidzot arī ar tautā nemīlētajām jaunajām dizaina prasībām pudeļu korķiem un gredzeniem,” piebilst Jānis Ulme. 

Vietējā iedzīvotāja pie Ziemupes Daiga Kadeģe stāsta, ka pludmales sakopšana viņai un vēl dažiem apkārtējiem kļuvusi par ikdienas ieradumu: “Pludmale ir jākopj, jātīra, ir jāsavāc tie gruži. Katru rītu varbūt nesanāk, bet katru otro, trešo rītu ir viens no mums, kas iet uz abām pusēm, kilometru uz vienu pusi, kilometru uz otru pusi, un tos gružus lasām.”

Daiga arī uzsver, ka pludmales tīrība sākas ar katra apmeklētāja paša atbildību. Taču svarīgi ir arī vietējiem iedzīvotājiem radīt apstākļus, lai atkritumu piekrastē būtu mazāk.

Zaļā ekspedīcija noslēgsies 12. augustā un kopumā tās dalībnieki būs mērojuši aptuveni 500 kilometrus gar piekrasti. Kādi būs šīs ekspedīcijas rezultāti, būs zināms pēc visu monitoringa datu apkopošanas, taču līdz šim tīrākās pludmales Kurzemes piekrastē bijušas pie Miķeļtorņa un Mazirbes, bet Rīgas līcī – pie Abragciema un Lauču akmens. Savukārt netīrāko pludmaļu sarakstā jau ilgstoši atrodas Liepājas Karosta, Daugavgrīva Rīgā un pēdējos gados – arī teju visas Jūrmalas pludmales.