Šobrīd blakus Dundagas pilij esošajā dīķī notiek sakopšanas darbi, taču vēl nesen, kā paši iedzīvotāji stāsta, tas līdzinājās multfilmu varoņa Šreka purvam, kur pirms trīs gadiem pat bijis ugunsgrēks. Uzklausot iedzīvotāju satraukumu, Latvijas valsts meži (LVM), kuriem pieder tuvāk pilij esošā dīķa daļa, solīja to sakopt, un savu solījumu pilda, jo jau vairāk kā nedēļu tur notiek aktīva darbība.
Tas, kas nav dabisks, tur cilvēka roka jāpieliek regulāri, tā uzskata Dundagas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kārlis Kantsons, kurš dalās ar Dundagas pils dīķa nozīmību ne tikai vietējai kopienai, bet arī tūristiem, kuri vēlas aplūkot Ziemeļkurzemes lielāko pili.
Foto: TV9 Pakalni
Šobrīd Dundagas pils ir kultūras iestāde, kur darbojas arī mākslas un mūzikas skola, taču reiz tā bijusi arī vidusskola. “Tā ir neatņemama pils kompleksa daļa, un pils ir dundadznieku senuma kauls,” teic Dundagas iedzīvotāju padomes priekšsēdētājs Kārlis Kantsons. “Ar to daudziem saistās spilgtas atmiņas par slidošanu, laivošanu un kādreizējām teātra izrādēm, iešanu pāri pār dīķi ar trosēm un šādi visādi pasākumi.”
“Sen jau gaidījām,” tā Dundagas iedzīvotājs Viesturs Silmanis. “Kad mācījos pilī vidusskolā, tad šeit dīķis bija pilnīgi tīrs. Te tikai priekšā bija mazliet niedres, bet visur tur bija tīrs un te bija daudz karpas un pīles, un vis kaut kas, bet tagad jau praktiski niedres vien tik bija palikušas.”
“Mēs dažreiz ar draugiem nākam makšķerēt,” dalās Dundagas iedzīvotāja Estere Jansone. “Mēs šodien arī atnācām, jo manai draudzenei ļoti patīk fotografēt, un tad viņa mani fotografēja visādās vietās. Tas ir labi, ka tīra, jo būs skaistāks skats.”
Foto: TV9 Pakalni
Pirmo projektu par Dundagas pils dīķa sakopšanu izveidoja jau 1989. gadā, taču, mainoties valsts varai, to tā arī nerealizēja. Arī šoreiz viss nemaz neritēja tik gludi. Oktobris ir šķietami labs laiks, lai sāktu tīrīšanas darbus, jo ir beidzies aktīvais augu veģetācijas periods, putnu ligzdošanas laiks, zivju nārsts, tāpat arī brīvdabas kultūras dzīve, taču tāpat ir dažādi izaicinājumi.
“Bet jāņem vērā, ka ir rudens un, redzat, dīķim ir tādas diezgan stāvas nogāzes. Pieguļošās pļavas ir pārmitras, mums ir mitrs rudens, kas apgrūtina materiālu izvešanu. Vienīgā iespēja ir pie tilta balstiem,” stāsta AS LVM Ziemeļkurzemes reģiona Meža apsaimniekošanas plānošanas reģiona vadītājs Lauris Ķemlers.
Sakopšanas darbu plānā ir niedru pļaušana, zālaugu un niedru sakņu frēzēšana un materiāla izvešana no teritorijas. “Mums ir ļoti liels prieks, ka liela interese par šo organisko materiālu ir vietējiem zemniekiem. Tas tiek aizvests uz divām saimniecībām, kur to tālāk novieto komposta kaudzēs, lai tālāk izmantotu kā bioloģisko mēslojumu lauksaimniecības zemei. Papildus ainaviskajai uzlabošanai ir kāds papildus labums arī vietējiem zemniekiem,” pauž Lauris Ķemlers.
Dīķa sakopšanas darbi plānoti vēl aptuveni mēnesi, taču ar to viss nebeidzas. Latvijas valsts meži turpinās sekot līdzi dīķa veģetācijas attīstībai un nepieciešamības gadījumā veiks atkārtotu pļaušanu, lai uzturētu dīķa spoguļa virsmu iespējami lielākā platībā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |