Limbažu novada Kuiķulē pie Svētupes aizvadīts pirmais vēžošanas čempionāts Latvijā. Pasākums pulcēja vairāk nekā 30 dalībnieku, tostarp septiņas ģimeņu komandas, kas vienojās kopīgā mērķī – noķert pēc iespējas vairāk Amerikas signālvēžu.
Sacensības norisinājās Svētupes krastos, kur upē ievietoti vēžu krītiņi – kāds ēsmas vietā izmanto vistu, kāds – zivi. Mērķis ir tikt pie Amerikas signālvēža, kas ir invazīva suga un iznīcina vietējās vēžu populācijas. Tādējādi sacensības bija ne tikai izklaidējošas, bet arī ar dabas aizsardzības mērķi.
Foto: Gustavs Māziņš
Vēžotājs Raitis stāsta, ka loms šoreiz gan nav īpaši liels: “Šeit jau ir nostaigāts – teiksim tā, ķeras maz, bet labi vien ir. Mazie vēzīši ļoti daudz – tik spēj mest atpakaļ.” Viņš paskaidro, ka ir noteikts minimālais izmērs – desmit centimetri. “Katrs ķer uz kaut ko citu. Es personīgi lieku zivi, jo zivs upē dzīvo – uz to arī jāķer. Vistu tur nevajag,” saka viņš.
Vieni no pieredzējušajiem vēžotājiem ir arī Digna, Toms un Ralfs, viņi vēžo arī ikdienā un priecājas par iespēju pavadīt dienu kopā. “Cilvēki sarosās – ir gan ģimenes, gan pa vienam. Interese ir liela,” stāsta viņi. “Mēs vēžojam visi kopā – atmosfēra ir lieliska, saule spīd, ir mazliet karsti, bet vismaz nav lietus.”
Foto: Gustavs Māziņš
Dace atzīst, ka šī bijusi pilnīgi jauna pieredze: “Pirmo reizi mūžā – viss bija pirmoreiz. Mans mērķis bija vismaz vienu ieraudzīt, bet tagad uzskaitvedis saka – man ir desmit! Tētim ir divpadsmit.”
Viņa paskaidro, ka līdz šim nekad nebija redzējusi, ne ēdusi vēzi: “Tāpēc arī piedalījos – kāpēc gan nē? Viss bija pieejams, un rīkotāji ļoti atsaucīgi. Sākumā gan nesapratu, kas tie krītiņi ir, bet viņi teica – neuztraucies, mēs tev iedosim. Un iedeva. Tad arī viss aizgāja!”
Foto: Gustavs Māziņš
Vineta un Marta sacensības sauc par jautrām un neaizmirstamām. “Es neesmu tas mierīgākais cilvēks, lai sēdētu un gaidītu, kad vēzis atrāpos,” smej Vineta. “Bet kompānijā tas viss kļūst daudz patīkamāk – lieliska diena!” Marta piebilst, ka šī bijusi arī iespēja izbaudīt dabu: “Zinājām, ka šeit ir skaisti, bet šodien patiesi sajutām, cik ļoti. Kamēr gaidīju vēzi, vēroju spārītes un klintis. Tad skatos – man pie kājām jau vēzis klāt! Nezināju, ko darīt, jo mamma bija kaut kur aizgājusi. Kad atnāca, izdomājām kopā, kā to noķert. Man paveicās – neiegāzos, lai gan citiem tas gadījās. Bet silts laiks – viss pieder pie lietas!”
Čempionāta iniciatori ir Svētupes aizsardzības biedrība, kas jau vairākus gadus rūpējas par upes ekoloģisko stāvokli. Biedrības vadītājs Jānis Ozoliņš stāsta: “Jau kādu laiku apsaimniekojam Svētupi, bet cilvēki aizvien jautāja – vai nevarētu ko foršu bērniem. Tā arī radās ideja – jātaisa pasākums, kur var gan ķert, gan sacensties.” Viņš arī norāda, ka sacensības uzrunājušas gan pieredzējušus dalībniekus, gan jaunpienācējus: “Daudzi ķēra vēžus pirmo reizi – bija pat ģimenes ar astoņus mēnešus vecu mazuli! Vecāki atceras, kā vēžošana notika agrāk, bet jaunatnei tas ir īsts pārsteigums.”
Čempionāts izrādījies ne tikai sportiski ražīgs, bet arī gardi noslēgts – dalībnieki tika cienāti ar zupu un biedrības vārītiem vēžiem. Organizatori cer, ka šī kļūs par ikgadēju tradīciju un jau nākamajā gadā – jūlija trešajā sestdienā – Svētupes krastos atkal valdīs azarts, draudzība un kopīga atpūta dabā.