Sedas purvā top jauns aizsardzības plāns

Uzsākta dabas lieguma “Sedas purvs” jauna dabas aizsardzības plāna izstrāde turpmākajiem 12 gadiem. Šobrīd Latvijas Universitātes vadošie pētnieki ar Dabas aizsardzības pārvaldes ekspertiem veic lauka darbus purva teritorijā, pētot tajā esošos biotopus, aizsargājamās augu un bezmugurkaulnieku sugas, putnu populācijas, hidroloģiskos apstākļus, kā arī vērtēs tūrisma ietekmi uz purvu. Mērķis ir meklēt veidus, kā saskaņot cilvēku vajadzības ar dabas aizsardzību – lai šī teritorija arī nākotnē paliktu vērtīga gan dabai, gan cilvēkiem. 

Sedas purvs ir viena no nozīmīgākajām mitrāju teritorijām Latvijā ar augu un dzīvnieku sugu daudzveidību, taču tajā ir jūtama ilgstoša cilvēka darbības ietekme un viens no mērķiem ir purva mitrāju atjaunošana. Kūdras ieguve Sedas purvā notikusi jau kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem, vietām tā beigusies, bet purva vidusdaļā turpināsies vēl aptuveni 50 gadus. Lai arī vietās, kur kūdras ieguve vairs nenotiek, purvs ir sācis atjaunoties, tomēr dabai tam nepieciešams ilgāks laiks. Būtiska problēma, ka aizvien šādas vietas turpina izdalīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. 

Sedas purvs.

Inese Silamiķele, LU Bioloģijas institūta pētniece: “Kūdras ieguve ir pabeigta vai pārtraukta un purvs un daba sāk dzīvot savu dzīvi. Ir vietas un teritorijas, kur viņai tas izdodas ļoti labi un veiksmīgi, un ir tādas situācijas, kur vajag mazliet piepalīdzēt dabai kļūt dzīvīgākai – vienkārši atdzīvināt šo teritoriju.”

Sedas purvs.

Sedas purva izpētē iesaistīti purvu eksperts, hidrologs, zālāju un mežu speciālisti, ornitologs, augu un bezmugurkaulnieku pētnieki, kā arī kartogrāfs. Tāpat sadarbība notiek ar Latvijas Valsts mežiem. 

Agnese Priede, Sedas purva dabas aizsardzības plāna eksperte: “Viena no problēmām ir bioloģiskās daudzveidības degradācija, kas šādās  vietās, kas… Tātad tas dabiskais purvs ar visām tām lietām, ko purvs dabā veic – krāj ūdeni, oglekli, dzīvotne augiem, dzīvniekiem – tas šeit ir sabojāts. Protams, daba dara lielas lietas un daudz kas arī atjaunojas, bet problēma ir tāda, ka ūdens līmenis daudz šādās vietās Sedas purvā ir nepietiekams. Ir pārāk zems un pārāk daudz svārstās gada laikā, un tāpēc purva raksturīgie augi nevar atnākt atpakaļ.”

Nozīmīga loma ir hidrologam, kurš ar drona palīdzību nosaka vietas, kur ūdens šobrīd uzkrājas vai gluži pretēji – netiek klāt, un domā, kā to risināt.  

Andis Kalmanis, LU ģeoloģijas nodaļas vadošais pētnieks: “Jāsaprot, kādi ir labākie risinājumi, lai mēs iegūtu šīs dabas vērtības. Kāds ir vēlamais ūdens režīms, ūdens līmenis, no kurienes tas varētu nākt, no kurienes varētu aizplūst projām, lai, protams, neciestu arī cilvēki, kas dzīvo kaut kur apkārt. Cilvēkiem, kas šeit dzīvo, ir savs intereses – viņiem ir makšķernieki te daudz. Noteikti kāds nāk ogot un varbūt ir kādas citas intereses.”

Pētniecība Sedas purvā sākās vasaras sākumā un pētnieki jau ir atklājuši vairākus interesantus faktus par šo teritoriju.

Agnese Priede, Sedas purva dabas aizsardzības plāna eksperte: “Man pašai ir interesanti ir atklājumi ar augiem, jo tā diezgan bagātīgi ir  atklātas jaunas sugas, kas nebija zināmas šajā teritorijā. Piemēram, šogad neskartajā purvā, kas ir otrpus Sedas upei, kas ir dabiskās pārejas purvs ir ārkārtīgi bagātīga ar orhidejām. Es domāju cilvēki arī pļāvās ir pamanījuši, ka ļoti, ļoti zied.”

Pētnieki Sedas purvā darbosies līdz vasaras beigām, pēc tam darbus atsāks pavasarī, kad būs piemērotāki apstākļi putnu novērojumiem – kopumā šeit sastopamas aptuveni 125 dažādas putnu sugas. 

Jāpiebilst, ka dabas liegums “Sedas purvs” ir Eiropas nozīmes – Natura 2000 aizsargājama dabas teritorija.

Sedas purvs.