Silmalas pagasta iedzīvotājus satrauc vilku uzbrukumi mājas suņiem

Silmalas pagasta iedzīvotājus Rēzeknes novadā satraukuši meža zvēru uzbrukumi suņiem. Dažu nedēļu laikā saplosīti divi mājas suņi. Sākotnēji vietējie aizdomās turēja lāci, jo apkārtnē manīts lāča siluets, taču speciālistu vērtējumā postījumus visdrīzāk nodarījis vilks.

Silmalas pagasta iedzīvotāja Olga Jakušenoka dzīvo privātmājā meža tuvumā. Pirmo reizi viņai un kaimiņiem divu nedēļu laikā saplosīti mājas sargi – suņi. Ģimenes mīlulis, četrgadīgais Rižiks, saplosīts mājas pagalmā, dzīvniekam esot pie ķēdes.  

“Es no rīta aizgāju pabarot savu sunīti un atradu tikai atliekas. Bija tikai galva un priekšējās kepiņas. Viss bija saplosīts. Nekādu pēdu, neko mēs neredzējām. Viss bija izpostīts, ” stāsta cietusī Silmalas pagasta iedzīvotāja Olga Jakušenoka.  

Par to, ka, iespējams, tas varēja būt lāča uzbrukums, vietējie sprieda pēc kāda cita kaimiņa stāstītā par tuvumā manītu lāci. Aizdomas pastiprināja arī saplosītais kaimiņu suns, kurš atrasts ievērojamā attālumā no mājas. Iedzīvotāji vērsušies gan pie medniekiem, gan arī pašvaldībā.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

 “Tur ar visu būdu, ar visu ķēdi [aiznesa] to dzīvnieku. Dzīvnieks bija atrasts tālu no mājas, jo viņi domā, ka tas ir spēcīgs dzīvnieks, bet es nezinu, cik spēcīgs ir vilks. Lāčus nesen viens vīrietis redzēja šeit blakus. Kāda pus kilometra attālumā no mums. Viņš gāja ar bērnu uz skolas autobusu un redzēja lāci. Uzreiz aizskrēja pie tuvākiem kaimiņiem,” par vietējo novērojumiem stāsta Olga Jakušenoka. 

“Tie bērni, kuri gāja līdz autobusam kilometru vai pusotru, lai brauktu uz skolu, izmainījis maršrutu un tie bērni tagad ņemti gandrīz no paša mājām un vesti uz skolu un no skolas,” skaidro Rēzeknes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Georgijs Jevsikovs (LA).

Mežzinātnes insitūta “Silava” un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji skaidro – pierādījumu lāča klātbūtnei nav. Viņuprāt, visdrīzāk suņiem uzklupuši vilki, jo tādi vilku uzbrukumi laukos kļūst arvien biežāki, īpaši Latgales un Vidzemes pusē. Jāņem arī vērā, ka tuvojas ziema un vilkiem sāk trūkt barības. 

“Govis, govju teļi, aitas varētu tiešām būt potenciāls lāču uzbrukuma upuris, bet katrā ziņā ne suņi, jo tur ir otrādi parasti. Starp suni un lāci izveidojas konflikts, tad pirmais uzbrucējs ir suns. Un tad, protams, lācis aizstāvoties var, bet nu šādi gadījumi Latvijā arī nav zināmi,” stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, bioloģijas doktors Jānis Ozoliņš.

Aizdomās par lāču uzbrukumiem speciālisti regulāri ievāc arī DNS paraugus. “Ierodoties notikuma vietā, nu, tomēr vairāk tās pazīmes liecināja par vilku uzbrukumu nekā par lāču, tāpēc arī tika paņemti paraugi. Šie te DNS paraugi arī kalpo kā tāda bāze, lai mēs redzētu, vai, pieņemsim, postījumus rada viens konkrēts dzīvnieks vai tie ir vairāki, dažādi dzīvnieki, un tie postījumi ir nejauši,” skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Tikmēr vietējie atzīst – bailes vēl nav pārgājušas. Pēc notikušā cilvēki izvairās staigāt vakaros un iet uz mežu. Lai atbaidītu plēsējus, pagalmos uzstāda apgaismojumu un video novērošanas kameras, tāpat arī pašvaldība izdalījusi iedzīvotājiem svilpes un atstarotājus. Tomēr dažviet pagalmos suņi pie ķēdes vēl aizvien redzami. 

Speciālisti iesaka mājdzīvniekus turēt noslēgtās telpās un neatstāt dzīvojamās teritorijas un meža tuvumā pārtikas un dārza atkritumus, jo tādējādi var tikt pievilināti meža zvēri. 

Pēc institūtā “Silava” veiktā lāču monitoringa – Latvijā ik gadu lāču skaits pieaug vidēji par desmit procentiem. Pērn uzskaitīti 150 lāču. Turpretim vilku medību sezona vēl nav beigusies, patlaban nomedīti ap 300 vilku atļauto 370 vietā.