Šodien Aizsardzības ministrs parakstīja sadarbības līgumus ar Latvijas universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, kā arī Rīgas Stradiņa universitāti. Parakstītais līgums nozīmē ciešāku sadarbību pētījumos, kas nepieciešami valsts aizsardzībai.
Sadarbība ar Aizsardzības ministriju četrām tā saucamajām zinātnes universitātēm dažādos projektos bijusi arī līdz šim. Piemēram, Rīgas tehniskā universitāte savu roku pielikusi dažādu dronu izstrādē, bet Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē sadarbība bijusi pārtikas tehnoloģijas jomā speciālās pārtikas izveidē. Šodien sperts solis vēl ciešākas sadarbības virzienā. Aizsardzības ministrija parakstīja sadarbības līgumu ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas universitāti, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, kā arī Rīgas Stradiņa universitāti, lai kopīgi attīstītu zinātni un inovācijas valsts drošības labā.
Foto: ReTV
Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna: “Mēs varam pielikt plecu tieši tur, kur mēs esam spēcīgi. Autonomie risinājumi, droni – gan tie, kas lido, gan zemūdens droni – ir viens no RTU virzieniem, kur mums ir gan kompetence, gan reālas iestrādnes. Protams, arī viss, kas saistās ar kiberdrošību, materiāliem. Tās ir jomas, kurās mēs turpināsim sadarbību.”
Rīgas Stradiņa universitātē sadarbībā ar Aizsardzības ministriju aptuveni 1000 studentu esot apguvuši prasmes kā rīkoties “x” stundā, stāsta universitātes rektors Aigars Pētersons, bet tagad plānotas aktivitātes ārtelpas infrastruktūrā. “Kur mēs varētu sniegt zināšanas militārajā medicīnā ne tikai studējošajiem un jau esošajiem ārstiem, medmāsām, rehabilitācijas speciālistiem, zobārstiem, sporta speciālistiem, bet arī sabiedrībai, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi, un, protams, mēs esam arī ceļā uz to, lai ugunsdzēsēji, glābēji, policisti, militārpersonas, arī zemessargi iegūtu šīs ārkārtīgi nepieciešamās zināšanas.”
Valsts aizsardzība gan nav tikai droni, pārtika un medicīniskas zināšanas. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes rektore Irina Arhipova sadarbību valsts aizsardzībā saredz arī veterinārmedicīnā, kas saistīta ar bioloģisko, tai skaitā ūdensdrošību un mežzinātnē: “Svarīga ir tieši lauksaimniecības un meža teritoriju kartēšana, jo, ja mēs runājam par netipisku objektu vai ainavas izmaiņu identificēšanu, tad šīs izpētes metodes ir tās, kas palīdz šo jautājumu atrisināt. – Jūs pētīsiet, kur kāds var tikt cauri un kur nevar, tā vienkārši runājot? – Tas ir vienkārši sakot, bet būtībā ir identificēt netipiskus objektus.”
Ne mazāk svarīga loma ir arī Latvijas universitātei, kas šobrīd sadarbojoties kvantu tehnoloģijās, bet ne mazāk svarīgas ir sociālās zinātnes, kas ir visās četrās universitātēs. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) stāsta, ka tas ir labi: “Jo ir zināma konkurence, kurš šeit ir labāks, bet, protams, ka vienlaikus ir jāmeklē sadarbības iespējas starp universitātēm šajā jomā, lai mēs sabiedrību iesaistītu vēl pilnvērtīgāk un efektīvāk, jo, vēlreiz, saruna ar sabiedrību, izpratne par sabiedrību ir ļoti nepieciešama, un līdz ar to arī šīs joma ir nozīmīgas.”
Parakstītie līgumi neparedz tiešas finanšu saistības, tomēr, kā norādīja ministrs, ja pagājušajā gadā zinātnei, pētniecībai un attīstībai no aizsardzības budžeta tikuši septiņi miljoni eiro, tad no 2028. gada tie varētu būt 1,5 % no aizsardzības budžeta, kas būtu aptuveni 30 miljonu eiro gadā.