Spānijas kailgliemezis iekļauts invazīvo sugu sarakstā

Jau septiņpadsmit gadus visu dārzkopju bieds ir Spānijas kailgliemezis, kas ir viens no postošākajiem Latvijā sastopamajiem lauku un dārzu kaitēkļiem. Diskusijas par tā iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā bijušas jau vairākus gadus, bet tikai šomēnes šāds lēmums pieņemts. Sugas iekļaušana sarakstā uzliek pašvaldībām pienākumu aktīvi īstenot ierobežošanas pasākumus, kā arī dod iespēju sodīt zemes īpašnieku, ja tas nerūpējas par izplatības ierobežošanu. 

Tomātu audzētājas Evitas Gūtmanes dārzā Jelgavas novada Vircavas pagastā Spānijas kailgliemeži jau sen nav viesi, bet kļuvuši par nelūgtiem īrniekiem. Šobrīd gan grāvja mala, no kuras tie parasti ienākot dārzā, vēl ir tīra, bet cerību, ka, iestājoties siltākam laikam tie neparādīsies, gan neesot. 

”Katru gadu pagastā izdod, apmēram, kilogramu indi pret gliemežiem, bet tas jau neko nedod. Visiem nepietiek. Kā es saku, ir jācīnās visiem, ja tu cīnies viens, tā nav cīņa,” saka Evita. 

Spānijas kailgliemezis pirmoreiz tika novērots 2009. gadā Pastendē, bet pašlaik tas jau sastopams praktiski visā Latvijas teritorijā. Līdz šim cīņa ar nelūgtajiem viesiem, kas ir bieds visiem, kuri ko mēģina izaudzēt dārzā, bija pašvaldību brīvprātīga iniciatīva. Šomēnes valdība vienojās par Spānijas kailgliemežu iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Tas nozīmē, ka pašvaldībai tā ierobežošana būs jāveic atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste: ”Tātad, varēs izvēlēties, pirmkārt, vai vispār savā teritorijā ierobežot un cīnīties ar kailgliemežiem, attiecīgi izdodot, vai nu saistošos noteikumus un nosakot uz kurām teritorijām tas attieksies vai ar konkrētu lēmumu vērsties pret zemes īpašnieku. Daļēji šādas tiesības noteiktas jau Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Ministru Kabineta noteikumi ir nākamais solis, kas jau konkrēti pasaka, kādus pasākumus pašvaldības var izmantot.”

Tas gan nenozīmējot, ka no ”rijīgajiem spāņiem”, kas gadā spēj izdēt līdz 500 olām un labi pārziemo, varēsim ātri un viegli atbrīvot visu Latvijas teritoriju. Daiga Vilkaste: ”Faktiski, tas stāsts ir par to, kā mēs iemācīsimies ar viņiem sadzīvot. Ja tie šobrīd jau ir plaši izplatījušies, droši vien pilnībā izskaust no Latvijas tos nebūs iespējams. Bet galvenais ir tas, kā mēs iemācāmies ar to sadzīvot, un maksimāli censties samazināt to daudzumu, lai neizplatītos uz teritorijām, kur tie varbūt vēl nav.”

Kā skaidro Jelgavas novada Vides pārvaldības nodaļas vadītāja Dace Gražule, pašreiz Spānijas kailgliemeži esot sastopami jau visos pagastos. Cīņā ar kailgliemežiem šogad pašvaldība plāno piedalīties divos projektos. Vienā no tiem paredzēts apmācīt iedzīvotājus, tostarp skolēnus, kā cīnīties ar Spānijas kailgliemežiem: ”Plānojam taisīt arī talkas, jo zinām, ka citas pašvaldības jau tā ir darījušas, un manuāla nolasīšana ir visefektīvākā metode. Mēs arī esam iecerējuši tieši tā rīkoties. Svarīgs būs arī tas otrs projekts, kur mēs ceram iegūt konteinerus, līdzīgus kā stiklam, ar gumijotām virspusītēm, kur iedzīvotāji varēs salasītos gliemežus iebērt, lai nav jānes uz mežu, kā reizēm cilvēki dara it kā humānu apsvērumu dēļ.”

Speciālisti joprojām uzsver, ka galvenais veids Spānijas kailgliemežu ierobežošanai ir to nolasīšana. Tomātu audzētāja Evita Gūtmane, kura apsaimnieko trīs hektārus zemes, gan uzskata, ka tas nav īsti izdarāms: ”Var lasīt. Var nolasīt 200 kvadrātmetrus, bet, ja tie ir hektāri, to nav iespējams izdarīt. Tad ir jācīnās ar citiem ķīmiskākiem līdzekļiem, kurus izber, un tad viņi iet bojā, bet tie ir līdzekļi, kas ne visiem ir.”

Jāpiebilst, ka  par ierobežošanas pasākumu neīstenošanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskajai personai līdz trīssimt sodanaudas vienībām, bet juridiskajai personai  līdz sešsimt sodanaudas vienībām.