Spānijas kailgliemezi plāno noteikt par invazīvo sugu Latvijā

Kamēr šī gada lietainā vasara radījusi problēmas lauksaimniecības nozarē, labvēlīga tā bijusi Spānijas kailgliemežu straujākai izplatībai Latvijā. Lai ar tiem cīnītos un mazinātu to radīto kaitējumu, lielas pūles tam velta dārzu īpašnieki. Sajūtot sabiedrības spiedienu, ka situācija jau kļuvusi nekontrolējama, arvien aktīvāk šajā cīniņā iesaistījušās arī daļa pašvaldību. Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija vien tagad septembrī plāno sabiedriskajai apspriešanai virzīt priekšlikumu Spānijas kailgliemezi iekļaut nacionālajā invazīvo sugu sarakstā.

Kontrolēt Spānijas kailgliemežu straujo izplatību kļūst arvien grūtāk. Invazīvā suga apdraud gan dārzus, gan zaļās zonas, tāpēc svarīga ir kopīga cīņa pret invazīvo sugu. Līdz šim Talsu novadā rīkotas gan informatīvas tikšanās, gan gliemežu lasīšanas talkas un arī iedzīvotāji liek lietā dažādas metodes.

Talsinieki Anna Kiršteina un Ansis Ciemleja jau zināmai metodei radījuši savu versiju — ar 3D printeri veidotas lamatas no UV izturīgas plastmasas, kas kalpo ilgāk un ko paši nodēvējuši par “gliemežu kafejnīcām”. “Izmēģinājām savā dārzā visādus variantus un šīs vasaras gaitā mēs esam nonākuši pie šī konkrētā dizaina, kas, mūsuprāt, ļoti labi strādā,” teic talsiniece Anna Kiršteina.

Talsinieki Anna Kiršteina un Ansis Ciemleja, kuri izveidojuši 3D drukātas lamatas cīņai pret Spānijas kailgliemežiem. Foto: TV9 Pakalni

“Ēsma var būt tradicionāli alus, bet mēs paši izmantojam lētāku risinājumu, kas strādā tikpat labi, kas ir vienkārši sajaukts ūdens, cukurs, raugs. Gliemeži nāk uz šo rauga smaržu, saēdās indi un aizrāpo uz savām slēpšanās vietām nomirt. Attiecīgi nav nekāda ķēpa ar gliemežu lasīšanu,” tā Anna Kiršteina. 

Ansis Ciemleja papildina, ka vēl “spiedušas” arī salīdzinoši lielās izmaksas. “Arī limacīda graudiņu cena ir diezgan augsta. Un arī šajā veidā graudiņi tiek kontrolēti sabērti vienā vietā un nenonāk augsnē, līdz ar to tas patēriņš krietni samazinās, un arī cilvēka maciņam tas ir izdevīgāk.”

Foto: TV9 Pakalni

Spānijas kailgliemeži bija ieviesušies arī Talsu novada domes deputāta Alda Pinkena piemājas teritorijā Kolkā, līdz viņš cīņā pret tiem sāka izmantot elektrisko ganu. “Par elektrisko ganu, es domāju, visi ir dzirdējuši, ar ko parasti ierobežo ganības. Izmantoju līdzīgu principu, iedomājoties, ka arī gliemežiem varētu elektriskā strāva nepatikt, un, patiesībā, jā, tas pilnīgi noteikti strādā un kā ierobežojošs, kā barjera, tā pilnīgi noteikti ir izmantojama doma. Vienlaicīgi tas noteikti nav kaitējošs ne cilvēkam, ne mājdzīvniekiem, jo es izmantoju 12 voltu spriegumu. Iespējams, derētu arī mazāks, bet tas šogad ir kā pirmais mēģinājums, ierobežojot savu teritoriju,” par risinājumu savā privātīpašumā pastāsta Talsu novada domes deputāts Aldis Pinkens (JV).

Savukārt, Jēkabsonu ģimene no Talsiem, kuri jau vairākus gadus aktīvi cīnās pret Latvijā nelūgto gliemezi, vasarā nodibināja biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”, ir izveidojuši mājaslapu spanijaskailgliemezis.lv un “Facebook” grupu, kurā ir jau vairāk nekā 2700 dalībnieku. Viņuprāt, biedrībai ir lielāks spēks un tā radīta kā platforma, kur zināšanas, pieredze un iniciatīva tiek apvienotas kopīgā darbā. 

“Pateicoties šim momentam, ka biedrība ir izveidota, ir parādījusies interese no visām pusēm, un arī pašvaldību cilvēki griežas pie mums, un jautā – “ko darīt šādā situācijā?”, “vai tā būs labi?” un vēl kaut ko. Mēs ar prieku esam gatavi dalīties ar informāciju un viedokli, ko varētu darīt ar tādām vienkāršām metodēm, nevis dārgām, lielām investīcijām,” uzskata biedrības “Pret Spānijas kailgliemezi” dibinātājs Haralds Jēkabsons. 

Foto: TV9 Pakalni

Viņa sieva un biedrības līdzdibinātāja Aina Jēkabsone uzsver, ka primāra ir metožu kombinēšana. “Ne visiem derēs visas metodes, jo citiem būs upe blakus, citiem būs iespēja turēt pīles, citiem būs iespēja lasīt, citi savā teritorijā reti ir – viņiem lasīšana nederēs. Un tā tālāk. Līdz ar to, tāpēc arī tapa spanijaskailgliemezis.lv, kurā lasītājs var atrast tās situācijas, kas viņam ir.”

Arī Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) atzīst, ka šajā situācijā nekas cits neatliek, kā vien katram aktīvi iesaistīties un uzskata, ka vēl tikai plānotā gliemeža iekļaušana invazīvo sugu sarakstā būs pārāk novēlota rīcība. 

Telefonsarunā DAP Invazīvo sugu eksperte Anda Bojāre pauž, ka par to būtu vajadzējis domāt tad, kas gliemezis tika konstatēts pirmo reizi. “Bet nu mums visiem kā jau cilvēkiem, ir šis cilvēcīgais faktors – kamēr nebrūk virsū jau tā uzskatāmi, tikmēr problēmas nav. Šobrīd, jā, tas ir nokavēts. Un var mēģināt vismaz tik daudz, kā noturēt visu savā teritorijā. Tā teikt, apturēt viņu ienākšanu un visos iespējamos veidos cīnīties ar to. Es domāju, pat, ja viņi būs iekļauti, tad vislielākais atbalsts ir gaidāms no pašvaldībām,” pārliecināta Anda Bojāre.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, jaunais regulējums, kas saistīts ar Spānijas kailgliemežu iekļaušanu Latvijas invazīvo sugu sarakstā tiks virzīts rudenī, tāpēc jau drīzumā plānots šo priekšlikumu virzīt uz sabiedrisko apspriešanu. Par konkrētu datumu ziņu vēl nav. Jautājuma virzībai ikviens var sekot līdzi Tiesību aktu projektu publiskajā portālā tapportals.mk.gov.lv.