Kuldīgas novada Snēpeles pagasta “Norniekos” jau 15 gadu audzē strausus, kā arī gaļas kazas. Laika gaitā saimniecība ir paplašinājusi darbību, gan izmantojot savus līdzekļus, gan īstenojot projektus ar Lauku atbalsta dienesta atbalstu. Papildus izveidots restorāns, notiek naktsmītņu attīstība viesiem, un uzņēmums piedāvā strausu izcelsmes produktus, tostarp ķermeņa krēmus un aksesuārus no strausu spalvām, kā arī citus izstrādājumus.
“Norniekos” pašlaik ir aptuveni 60 kazu, tās tiek audzētas gaļas ieguvei, un visa produkcija tiek izmantota restorāna vajadzībām. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka ganāmpulku plānots palielināt, jo esošā infrastruktūra to ļauj. Pirmās kaziņas tika paņemtas, lai tās palīdzētu ar zālāja uzturēšanu teritorijā. Taču saimniecības pirmssākumi saistīti ar strausu audzēšanu, kuru šobrīd šeit ir 40.
Pavasaris ir laiks, kad uzņēmums sāk gatavoties olu dēšanas sezonai, apaugļotās olas tiek ievietotas inkubatorā, bet parējās izlietotas restorāna vajadzībām vai pārdotas. Vienas olas cena ir 40 eiro.
SIA “Nornieki” īpašnieks Pēteris Gobzemis: “Mums ir piecas ģimenes, bet vienā ģimenē var būt līdz 3 mammām, šeit mums jāmeklē vēl divas tādas foršas mammas klāt. Jāskatās, kas dēj, kas nedēj, tāpēc ir svarīgi precīzi piereģistrēt katru olu, lai mēs rudenī zinām.”
Strausi par tēviņiem nobriest trešajā dzīves gadā, bet mātītes sāk dēt olas otrajā dzīves gadā. Viena strausu mamma sezonā izdēj aptuveni 40 olu.
Pēteris Gobzemis: “Šogad ir traki, jo ir ātrās Lieldienas un nav tik daudz olu, cik ir gribētāju uz olām. Pilns process, šeit ir strausu ģimenes, viņas dēj olas, liekam inkubatorā, jūnijā sāk šķilties cāļi.”
No viena strausa var iegūt aptuveni 30 kilogramu kvalitatīvas gaļas, kas pēc struktūras un gatavošanas īpašībām tiek pielīdzināta liellopa gaļai – tā ir tumša, olbaltumvielām bagāta un ar zemu tauku saturu.
Produkcijas apjomi ir ierobežoti, taču strausu audzēšana piedāvā dažādas iespējas efektivitātes uzlabošanai – pieredzes gaitā atklājami paņēmieni, kas ļauj optimizēt gaļas ieguvi no katra putna.
Pēteris Gobzemis: “Neizdēj tik daudz olu un neizšķiļas tik daudz cāļu, cik gribētos. Tas procents varētu būt augstāks, tad mēs šogad mainām barību, liekam vairāk proteīna mammām, jo ko tā mamma ieliek, ar to tam cālim ir jāizaug. Jābūt pietiekoši spēcīgam, lai viņš varētu pats izšķilties un pirmajās dienās sākt ēst”.
Katru gadu ir kāds, kurš iegādājas strausu cāļus ar mērķi uzsākt strauskopību, viena cāļa cena ir 130 eiro. Uzņēmums piedāvā informatīvu un konsultatīvu atbalstu jaunajiem audzētājiem, jo Latvijā nav izstrādātas vadlīnijas vai rokasgrāmatas strausu fermas izveidei. Būtisks priekšnoteikums veiksmīgai produkcijas realizācijai ir arī saimniecības atrašanās vieta, vēlams tuvu kautuvei un gaļas pārstrādes infrastruktūrai.
“Tur ar tām smadzenēm nav paveicies, smadzenes ir mazākas nekā acis. Acis ir 60 grami, bet smadzenes ir 40 grami. Nonākot līdz tam aukstumam, man liekas, ka viņi nezina, ka ir auksts. Bet, ja nopietni, tad viņam ir ātrāka vielmaiņa, viņi spēj sevi sasildīt. Un Āfrikā, kur ir viņa dzimtene, svārstības ir ļoti lielas. Pa dienu var būt 45, naktī pieci, tad viņš ir pieradis,” bilst Pēteris Gobzemis.
Pēc Zemkopības ministrijas datiem, šī gada 1. janvārī Latvijā strausi ir reģistrēti 20 saimniecībās. Kopā reģistrēti 107 strausi. SIA “Nornieki” ir lielākā strausu saimniecība Latvijā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |