Lai arī statistika liecina ka Sosnovska latvāņu izplatība Latvijā mazinās, tā joprojām ir liela problēma, tādēļ, iepazīstinot ar dažādās metodēm cīņai ar šo invazīvo augu, Teiču dabas rezervātā nupat tika aizvadīts izglītojošs seminārs – talka. Tā laikā tika demonstrēta un dabā īstenota vēl kāda no latvāņu ierobežošanas metodēm – rozešu izduršanas metode.
“Efektīva viņa ir pašā pavasarī, galvenais ir nenokavēt. Mēs duram 10-15 cm dziļumā, ņemam ārā un vācam maisos, lai vestu prom”, demonstrē DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize. Kā atzīst Murmastienes pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Mozga, katra metode ir laba, vien jāskatās, kāds būs rezultāts. “Ir bijuši semināri, kur skaidro, kā var miglojot un līdzīgi viņus iznīdēt. Tas būtu vieglāk. Nu, skatīsimies. Interesanti būs atbraukt šeit un pavērot to gabaliņu, ko mēs esam nogājuši, kāds tad ir rezultāts”, noteic Mozga.
Kā uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte Santa Rutkovska, cīņa ar latvāni jāturpina līdz uzvarai. “Ja mēs to nedarīsim , tad šeit būs tikai latvānis, nekas vairāk. Dabas daudzveidība samazināsies, , jo latvānis ir liels, spēcīgs augs , kurš izkonkurē un nomāc visu. Un otrs- tā šūnsula satur ļoti bīstamas ķīmiskas vielas, kuras rada ļoti nopietnus apdegums.
Protams, šī metode ir laikietilpīga, ilga, bet , vietās, kur invazīvās sugas, šajā gadījumā latvānis tikai nāk iekšā, ja nav blīva monoaudze, tad šī ir viena no tādām labām metodēm. Ja jums ir 5 ha un latvānis pie latvāņa, nāksies pielietot citu metodi.”
“Mums ir arī vietas, kur ir mono audzes, tur ar tādu izduršanu ir ļoti rūti cīnīties. Tur nāk talkā pļaušana, kas, jāsaka, nav efektīva metode. Var lietot selektīvos herbicīdus, kas rezervātā pagaidām nav atļauti. Plānojam arī šogad izklāt lielu daļu ar biodegradablo plēvi un likt virsū veco sienu, tādā veidā to latvāni tvaicējot”, stāsta Anda Zeize, skaidrojot, ka latvāņa izskaušanai pielieto dažādas metodes, tostarp tā saucamos dabīgos konkurentus- mājlopus, kuri pavasarī šo augu labprāt iekļauj ēdienkartē, tāpat nobradā un izmīca.
Līdztekus tam cīņai izmanto pļaušanu, zemes apstrādi vai ķīmiskos līdzekļus, attiecīgi vērā ņemot gan izplatības vietu, gan apjomu. “Ar invazīvām sugām ir jācīnās gudri. Talkās ir eksperti, kuri pastāsta, kā tas darāms. Nereti cilvēki dara, bet pēc talkām nenotīra apavus vai darbarīkus, un sēklas, mums pašiem nezinot un negribot, tiek aiznestas uz jaunu vietu. Un mēs kļūstam nevis par dabas palīgiem, bet tieši otrādi-par invazīvo sugu izplatītājiem. Vēl jāatceras, ka darbs būs produktīvs tikai tad , ja cīnīsies visi. Jo, ja , pieņemsim, pieci īpašnieki dara un viens pasaka, ka viņu tas neuztrauc, tad tā viena īpašnieka teritorija ir kā donora teritorija, no kurienes sēklas iet uz visām pusēm”, uzsver eksperte Santa Rutkovska.
Tieši tādēļ , piemēram, Madonas novadā, latvāņa izplatība tiek stingri kontrolēta arī no pašvaldības puses. Kā stāsta talkas dalībniece, Madonas novada pašvaldības Vides un energopārvaldības speciāliste Lelde Celmiņa, latvāņu jautājums Madonas novadā ir patiešām aktuāls.
“Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta datiem mums ir apmēram 15% no visas Latvijas latvāņiem, bet mēs cīnāmies. Savās teritorijās ap 80 ha platībās, tāpat pēc Jāņiem apsekojam privātas, juridiskas personas. Sūtam brīdinājuma vēstules, ja konstatējam, ka latvāņi ir izziedējuši. Lūdzam sakopt savus īpašumus. Ja tas atkārtoti netiek darīts, varam arī likt sodus. Un jāteic, ka pēdējo trīs gadu laikā mēs to darām ar ievērojamiem panākumiem. Cilvēki kļūst zinošāki un arī atbildīgāki.”
To, ka latvānis ir problēma un ar to jācīnās kolektīvi, uzsver arī zemnieki. Tur, kur katru gadu intensīvi cīnās, tur paliek mazāk, bet kur neko nedara, tur arvien vairāk. Kā cīņa ar vējdzirnavām. Ātri viņi aug, ļoti daudz gan tīrumos, gan grāvjos. Mēs ar rokām viņus pļaujam un cīnāmies. Kur iespējams, izmanto speciālo ķīmiju. Trakākais, ka tie izplatījušies arī mežos.
-Atbalsts ir kāds? Un cik jums stipri tas sit pa maciņu? Ar atbalstu ir kā ir, vairāk jau visu pašu spēkiem, ar savu ieguldījumu”, atzīst Mairis Gailums, SIA “AGRIKULA” pārstāvis. Vēl tikai jāpiebilst, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir izveidojusi vietni- invazīvo sugu pārvaldnieku ( www.invazivs.lv), kas dod iespēju iepazīt invazīvās augu un dzīvnieku sugas Latvijā un sniegt ziņojumus par to izplatību.