VAAD uzsāk bakteriālās iedegas monitoringu visā Latvijā

Noteikt, vai augs inficējies ar bakteriālo iedegu, var noņemot auga paraugu un testējot laboratorijā. Valsts augu aizsardzības dienests uzsācis bakteriālās iedegas monitoringu. Līdz pat augusta beigām inspektori dosies pārbaudēs uz dažādām saimniekaugu augšanas vietām kā piemājas un komercdārziem, dārziem, parkiem, ceļmalu apstādījumiem, kā arī iepriekšējos gados atklātajiem bakteriālās iedegas  perēkļiem un to buferzonām. Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir rožu dzimtas augļu koki un košumkrūmi. Visbiežāk šo slimību konstatē ābelēm, bumbierēm, pīlādžiem un vilkābelēm.

Bakteriālā iedega ir augļu koku slimība, ko izraisa baktērija “Erwinia amylovora”. Latvijā tā  pirmoreiz konstatēta 2007. gadā.

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Agita Lange rāda, kādas pazīmes ir augam, ko, iespējams, skārusi bakteriālā iedega: “Šitais ir sākums, kur var veidoties tas āķītis. Galā ir sakaltis. Viņa sāk kalst tā kā no sākuma kā ābelēm, arī vilkābelēm. Smuks zars, un no gala lapiņas sāk kalst.”

Vidzemes televīzijas foto

Agita Lange skaidro, ka monitoringu veicot jau no 2015. gada: “To mēs veicam gan komercdārzos, gan piemājas dārzos, gan parkos un ceļmalās un citās publiskās vietās, kur ir bakteriālās iedegas saimniekaugi. Mēs cenšamies katru gadu aiziet kaut kur citur, lai aptvertu visu novadu. Katrā novadā ir inspektors, kas veic šīs pārbaudes. Protams, ja ir ziņojumi, mēs vienojamies ar cilvēku, kad mēs varam pie viņa doties un apskatīties, kas tur notiek.”

Saldus novada Kalnsētas parkā inspektores secina, ka vilkābelei, visticamāk, ir bakteriālā iedega, tomēr precīzi to var noteikt tikai laboratorijā, tāpēc tiek paņemti rūpīgi izraudzīti paraugi. No viena koka dažādās vietās inspektores paņem trīs zarus. Kā skaidro Lange, tas nepieciešams, jo laboratorijā esot vieglāk sagatavot paraugu un izdalīt baktēriju, ja materiāla ir vairāk.

Savāktie zari tiek rūpīgi iepakoti, un klāt pielikti arī cimdi, ar kuriem paraugi ņemti. Tas tāpēc, lai baktērija, ja augs tiešām ir slims ar bakteriālo iedegu, netiktu pārnesta uz citu paraugu vai koku, bet koks, no kura paraugs ņemts, iezīmēts ar lentu. Ja bakteriālās iedegas klātbūtni apstiprinās laboratorija, slimo augu nozāģēs un sadedzinās.

Vidzemes televīzijas foto

Skaidro VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Santa Ansone: “Iznīcina to koku, un desmit metru rādiusā visus pārējos saimniekaugus. Pēc tam divus gadus tai perēklī katru gadu divreiz veic apsekojumu, vai bakteriālā iedega neparādās arī tālāk. Un buferzona ir trīs kilometru radiusā.”

Bakteriālās iedegas iespējamā parādīšanās īpaši satrauc komercdārzu saimniekus un stādaudzētavas, kuros gan šīs slimības uzliesmojumi tiekot atklāti salīdzinoši retāk, jo dārzi ir kopti, un saimnieki zina, kam jāpievērš uzmanība.

Stādaudzētavas “Dimzas” saimnieks, Latvijas Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš stāsta, ka par bakteriālo iedegu aizmirst nevarot un nedrīkstot: “Visu laiku paturam prātā, ka šī kaite var uzklupt arī mums. Ir gadi, kad tā izplatās strauji, un es arī esmu saņēmis signālus, ka manā pusē ir pietiekami daudz to perēkļu. Arī es šo to audzēju no karantīnai pakļautajiem saimniekaugiem, un ir diezgan traģiski iedomāties to, ka tas perēklis tiek atklāts pie manis. Vismaz daļu no stādaudzētavas aizklapē ciet, iznīcina augus.”

Bakteriālo iedegu ziedēšanas laikā pārnesā vējš, bites un tuvākā apkaimē arī citi kukaiņi, bet to var izdarīt arī bezatbildīgi stādu tirgotāji, kuri tirgo stādus bez reģistrētām augu pasēm.

Vidzemes televīzijas foto

Andrejs Vītoliņš rāda augu pasi un skaidro: “Tās var būt apvienotas ar etiķetēm dzeltenā vai baltā krāsā. Tur ir nosaukums, izcelsmes vieta un arī visa tā pavadošā informācija, kas ir svarīga tam augam. Te ir arī potcelma nosaukums. Tā kā reiz ir domāta “Erwinia amylovor” ierobežošanai.”

Bakteriālā iedega būtiski samazina ražu un ir ļoti bīstama pašiem augiem, jo izraisa to pakāpenisku bojāeju. Bakteriālā iedega ir bīstama vairākiem iecienītiem rožu dzimtas augļu kokiem un košumkrūmiem, kā, piemēram, ābeles, bumbieres, pīlādži un citi. Latvijā un dažās citās Eiropas valstīs bakteriālajai iedegai noteikts aizsargājamās zonas karantīnas organisma statuss. Noņemtos paraugus testē Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā. Pagājušajā gadā bīstamā baktērija “Erwinia amylovora” konstatēta trīspadsmit paraugos, bet 2024. gadā laboratoriskie testi to apstiprināja 47 paraugos. Pirmie šogad noņemto paraugu rezultāti būšot zināmi aptuveni pēc mēneša.