Vēja parkus plāno izņemt no piesārņojošo darbību saraksta

Lai uzsāktu vēja parku būvniecību, šī darbība jāreģistrē Valsts vides dienestā kā minimālās piesārņojošās darbības C kategorija, ievērojot noteiktas prasības. Tagad Latvijā plānots šo procedūru atvieglot, svītrojot vēja elektrostacijas no piesārņojošo darbību saraksta. Tas nozīmētu, ka vēja elektrostacijām nebūtu nepieciešama pat minimālā C kategorijas vides atļauja. Biedrību “Drosme darīt” uztrauc, ka šādas izmaiņas būtiski atvieglos investoru ceļu uz jaunu vēja parku būvniecību un vājinās sabiedrības interešu aizsardzību.

Biedrības “Drosme darīt” padomes priekšsēdētājs Kaspars Bokta: “Mēs esam pārliecināti, ka tā ir mērķtiecīga, plānveidīga un speciāli organizēta darbība ar mērķi atvieglot IVN procesu un padarīt vēja staciju būvniecību daudz vieglāku un pieejamāku, bez sabiedrības līdzdalības. Gan Eiropas Savienībā, gan citviet pasaulē šie procesi tiek daudz stingrāk kontrolēti sabiedrības un vietējo kopienu, pašvaldību interesēs. Savukārt Latvija dara visu, lai šo situāciju atvieglotu potenciālajiem vēja parku attīstītājiem. Tas ir kliedzošs un pretrunīgs pasākums, kas pārkāpj gan Satversmi, gan Eiropas likumdošanu.”

Biedrība “Drosme darīt”, kas aktīvi iestājas par to, lai vēja parku būvniecība notiktu stingrā kontrolē, skaidro, ka vienā aptuveni 300 metrus augstā vēja turbīnā eļļas ar smago metālu piedevām un smērvielu ir apmēram divas tonnas un tā ir tikai neliela daļa no turbīnas. Visi šie materiāli avārijas vai ugunsgrēka gadījumā var nonākt vidē. Tomēr, ja tiks pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, tad vairs nebūs nepieciešams saņemt Valsts vides dienesta izsniegtu piesārņojošas darbības atļauju.

“A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un šis saraksts saistās ar darbībām, kā rezultātā šis piesārņojums jeb emisijas — gaisā, ūdenī vai augsnē, respektīvi zemē. Tās ir darbības, kur ir ķīmiskas vielas, kas nonāk gaisā, ūdenī vai zemē un veicina tālakos procesus. Vēja parkiem, vēja turbīnām šāda piesārņojuma nav. Taču tas nenozīmē, ka vēja parkus neviens nekontrolēs, izņemot no C kategorijas. Tā ir tikai un vienīgi reģistrācija. Par troksni un mirguļošanu tiek gatavoti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, lai vēja parkiem pateiktu, kas viņiem ir jāievēro un uz ko ir jāvērš uzmanība, kas viņiem ir atļauts un kas nav,” skaidro Rudīte Vesere, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos.

Bažas par plānotajām izmaiņām izsaka arī Dienvidkurzemes novada pašvaldībā, kur Pāvilostā jūnija izskaņā pirms sabiedriskās apspriešanas sanāksmes notika protests pret plānoto vēja parku. Iedzīvotāji skaidri pauda, ka nevēlas vēja turbīnas savā apkārtnē. Attīstītāju interesi gan tas nemazina, tie aizvien izrāda vēlmi projektu turpināt. Pašvaldībā atzīst, ka jau šobrīd iespējas ietekmēt šādus projektus ir ierobežotas.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Kristapsons (JV): “Man ir vairāk bail, ka noņems nost tajos likumgrozījumos, ka pašvaldībai vairs nebūs teikšana un to pieņems valsts. Vai tad mums nebūs tad rokas par īsu? Jāsaka godīgi — galu galā, kas tad ir valsts? Tie arī esam mēs, iedzīvotāji. Tomēr ir jāņem vērā tas cilvēka viedoklis.”

Līdz šodienai Tiesību aktu portālā, kurā notiek sabiedriskā apspriešana, jau vairāk nekā 600 cilvēku rakstiski pauduši, ka ir pret šiem grozījumiem. Daudzi iesniegumi ir izvērsti un detalizēti skaidro, kāpēc izmaiņas nav sabiedrības interesēs.

Vēl šodien ir pēdējā diena, kad ikviens var paust savu viedokli, taču jāņem vērā — oficiāli priekšlikumus var iesniegt tikai juridiskās personas, savukārt fizisko personu iespējas ir ierobežotas. Ministrijā sola, ka visi saņemtie viedokļi tiks apkopoti un izvērtēti.