Vieniem pļavas, otriem lopi – tapis interaktīvs rīks “Pļavu savedējs”

Viens no pamatnosacījumiem dabisko pļavu apsaimniekošanā ir to nopļaušana vai noganīšana, tomēr nereti saimniekiem lopu nav un nav, kur likt arī nopļauto sienu. Lai palīdzētu šo problēmu atrisināt, Latvijas Dabas fonds izveidojis interaktīvu rīku “Pļavu savedējs”. “Pļavu savedējs” gluži tāpat kā iepazīšanās vietne ļaus satikties tiem, kuriem ir pļavas, bet nav, kur likt sienu, ar tiem, kuriem ir lopi, bet pietrūkst siena.

Pēdējie Dabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā dabiskās pļavas aizņem vien 60 000 hektāru jeb 0,9%  teritorijas, bet, kā rāda pirms dažiem gadiem pēc Latvijas Dabas fonda pasūtījuma veiktā aptauja, interese par bioloģiskajiem zālājiem pieaug. Tomēr dabisko pļavu kopšana nozīmē arī zāles nopļaušanu, un tad nereti jaunajiem saimniekiem rodas jautājums, kur likt nopļauto zāli.

Dabisko pļavu saimniece Aiga Preimane: “Tas laikam ir liels jautājums. Mums laikam ir paveicies ar kaimiņiem, kuriem ir zirgi, un mēs esam vienojušies, ka viņi tos zirgus tur paganīs. Tas, protams, nav vienīgais risinājums. Būs jāmeklē, ar ko pļaut un kur to zāli likt.”

Jānis Priednieks, kurš apsaimnieko 40 hektārus dabisko pļavu Tukuma novadā, stāsta, ka pielietojumu nopļautajai zālei esot atradis: “Līdz šim mēs tās vienkārši apsaimniekojām, priecājāmies, kādas tās ir skaistas ar puķēm, un ieguvām visus labumus, ko var iegūt no pļavas, bet jau mēnesi mēs esam lopkopji. Mums ir gotiņas. Mēs mēģināsim iegūt tik daudz gotiņu, lai viņas varētu apēst visu to zaļo masu, ko mēs saražojam, bet ne vairāk.”

Latvijas Dabas fondam ir arī savs mobilais ganāmpulks, tomēr ne vienmēr tas derēšot dabisko pļavu apsaimniekošanā, skaidro Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Līga Gavare: “Tas ir atkarīgs no konkrētās teritorijas, jo arī mobilais ganāmpulks katrā vietā nebūs iespējams, jo govīm ir savas prasības, piemēram, dzeramais ūdens, un, ja tas nebūs nodrošināts, mēs šo pakalpojumu nevaram sniegt. Savukārt, ja pļava netiek apsaimniekota nekādā veidā, tad zemnieks nesaņem maksājumus.”

Jāpiebilst, ka, apsaimniekojot dabiskās pļavas, zemnieki saņem platībmaksājumus, bet, ja pļava netiek apsaimniekota, var piemērot arī soda naudu.

Lai palīdzētu dabisko pļavu saimniekiem, izveidots interaktīvs rīks “Pļavu savedējs”. Kā stāsta Līga Gavare, šis rīks ir paredzēts, lai savestu kopā ar kādu, kurš ir gatavs šo pļavu apsaimniekot, un arī otrādāk: “Ja jums pieder pļava, bet nav neviena, kurš to nopļautu un sienu savāktu lietošanā, jūs varat ielikt sludinājumu par savu teritoriju. Vai arī otrādāk, ja jūs apsaimniekojat zālājus un jums vajag vēl kādu teritoriju, šajā rīkā jūs varat redzēt karti, kuras teritorijas jums ir tuvumā, vai arī paši ielikt šo punktu, ka jūs piedāvājat šo pakalpojumu.”

Pašreiz interesi par Pļavu savedēju izrādījuši vairāki desmiti pļavu saimnieku. Problēma gan ir tā, ka dabiskie zālāji nelielās platībās izkaisīti pa visiem Latvijas reģioniem, piebilst zālāju eksperte: “Piemēram, Zemgalē, kur ir mazas pļaviņas kaut kur dziļāk lauksaimniecības zemēs, varētu būt problēma atrast, kam tas siens ir vajadzīgs, bet mums pašiem Latgales pusē ir jauna iekārta, kur no nevajadzīgā siena iespējams veidot granulas. Šis gan pagaidām ir eksperimentāls variants.”

Latvijas Dabas fonda eksperte skaidro, ka siena granulas var izmantot pakaišiem, un nākotnē nevajadzīgā siena savākšanai fonds piedāvāšot arī šādu pakalpojumu.