Zemnieki ražas novākšanas laiku šogad sagaida ar bažām

Jau trešo gadu klimatiskie apstākļi lauksaimniekiem nav bijuši labvēlīgi. Šogad Zemgalē, salīdzinot ar Vidzemi un Latgali, situācija ir labāka. Tomēr arī šeit lauki ir pārmitrināti, labība sakritusi veldrē, un no pārmērīgā mitruma rapsis un zirņi jau sākuši dīgt. Pēc Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesniegtajiem datiem uz 10. jūliju visā Latvijā kopumā zaudējumi tiek lēsti gandrīz 64 miljonu eiro apmērā.

“Iepriekšējos gadus mēs ražu vācām par ātru, šogad termiņi ir ļoti labi, bet vienkārši lietus, saule, lietus, saule. Vārpas samirkst, izžūst, samirkst, izžūst, un tāpēc sākas izbiršana,” stāsta  Z/S “Lazdiņi” saimnieks, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Jura Lazdiņa saimniecībā Dobeles novadā dubļi un peļķes redzamas tikai dažviet, bet ziemas kviešos redzamas melnas vārpas.

“Jo vairāk mitruma, jo vairāk šādas vārpas paliks. Ja laicīgi nenovāc, tad tās zaudē savu kvalitāti. Šādi graudi jau būs derīgi tikai lopbarībai,” saka Juris Lazdiņš.

Ar speciālu aparātu turpat uz lauka tiek noteikts graudu mitruma procents. 17,3% nav slikts rezultāts, bet šogad jāizvēlas, kuru lauku glābt pirmo, tāpēc šim laukam vēl nāksies pagaidīt, skaidro Juris Lazdiņš.

Lai gan situāciju Zemgalē nevarot salīdzināt ar Vidzemes vai Latgales laukiem, arī maizes klētī mitruma bijis pārpārēm, stāsta Juris Lazdiņš: “Šajā reģionā mitruma ir bijis gana daudz – arī vairāk nekā 100% mēneša normas, apstākļi ir tādi, ka mēs varam uzbraukt uz lauka, bet jāatzīst, ka riteņu kombaini grimst arī Zemgalē, ir tādas vietas. Situācija ir tāda, ka vienkārši ir jābrauc uz lauka un jāvāc raža, vēlāk jau varēs domāt, ko ar to darīt, kur pārdot un kam pārdot.”

Druvu kuģi Dobeles novada laukos šodien redzami reti. Dažviet kuļ kviešus, dažviet cīnās ar veldrē sagūlušo rapsi.

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils rāda rapša sēkliņas ar astītēm: “Dīgšanas process ir sācies jau uz lauka, un nokuļot redzams, ka ir izlīduši asni. Vislielākais izaicinājums šogad ir apstādināt šo procesu. Ir dažādas metodes, bet, ņemot vērā mitruma koncentrāciju, kas mums ir, šo procesu pilnībā apstādināt nav iespējams, var piebremzēt, bet process turpinās savu gaitu. Šādu situāciju mēs piedzīvojam pirmoreiz, un mums tas ir tāds izzināšanas process, bet ir skaidrs, ka šogad rapšu sēklas nevarēs nolikt uzglabāšanai ilgākam periodam.”

Par kviešu kvalitāti vēl esot grūti spriest, jo to kulšana tikko sākusies. Tomēr jau šobrīd esot skaidrs, ka kaltēšana būs vajadzīga visiem ievestajiem graudiem.

Klimatiskie apstākļi zināmā mērā atstājuši ietekmi arī uz graudu cenu, piebilst Amsils: “Biržas cenas šobrīd ir ar lejupejošu tendenci, kas ir vēl viens papildu sitiens zemniekiem, jo, ja mēs skatāmies, ka šogad, iespējams, lielākā daļa graudu būs lopbarības kvalitātes, tad tur jau mūsu zemnieki zaudēs cenu ziņā pret pārtikas kvalitātes graudiem.”

LLKC augkopības konsultants Andris Skudra: “Dārzeņu audzētājiem ir vēl smagāka situācija. Jau faktiski pēc stādīšanas kartupeļu vagas tika pielietas ar ūdeni, un šobrīd daudzviet kartupeļi ir izslīkuši. Redzam situāciju, ka parādās puves uz bumbuļiem. Tātad situācija būs smaga.”

Vidzemes un  Latgales  laukos dažviet ūdens stāv jau kopš pavasara un nereti tos pat neesot izdevies apsēt un apstādīt, bet pēdējās divās nedēļās situācija mainījusies arī Kurzemē un Zemgalē. Tāpēc zemkopības ministrs rosinājis izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā, kas ļautu uz laiku atlikt vai veidot individuālu grafiku ar finanšu institūciju “Altum” un VID par kredītu un nodokļu atmaksu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS): “Lauksaimniekiem pašiem, lauksaimniecības kooperatīviem, firmām, kas uzpērk produkciju, ir noslēgti līgumi, ir saistības. Ņemot vērā šo ārkārtas situāciju, to vajag arī juridiski nofiksēt.”

Vienlaikus ministrija griezusies pēc palīdzības ES komisijā, aicinot rast iespēju kompensēt zaudējumus lauksaimniekiem, bet arī jautājums par riska fonda izveidi neesot atmests. Pēc LAD  datiem uz 10. jūliju par nosalušajām, noslīkušajām vai lietavu dēļ vispār neapsētajām platībām provizoriskie zaudējumi veidojot gandrīz 64 miljonus eiro.