Ogres upē atkal konstatēta zivju bojāeja, kas saistīta ar ūdens līmeņa pazemināšanos Ogres hidroelektrostacijas darbības dēļ. Notikušais izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā un no jauna aktualizējis diskusijas par hidroelektrostacijas ietekmi uz upes ekosistēmu. Lai gan vides organizācijas par šo problēmu runā jau gadiem, līdz šim efektīvs risinājums nav rasts.
Emīlija Anspoka, Vidzemes televīzijas žurnāliste: “Šeit, pie Ogres hidroelektrostacijas, bijām jau pirms diviem mēnešiem, kur vērojām, kā ūdens līmeņa pazemināšanas dēļ bojā gāja zivis. Taču jau atkal esam šeit, jo situācija atkārtojusies.”
Ivars Dubra, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs, skaidro: “Kad ātri nomet līmeni, kā es arī iepriekš stāstīju pavasarī, ko viņi arī darīja, tad ūdens starp akmeņiem aizskrien, bet mazā zivtiņa, arī lielākas zivis, nepaspēj aizskriet, un akmens tā kā sietiņš viņam priekšā sanāk un viņas tādās mazās, plānās, seklās lāmiņās paliek, un pie šīs saules viņas arī tur diezgan ātri nobeidzas.”
Vidzemes televīzijas foto
Beigtās zivis redzamas arī video, ko publicējis kāds makšķernieks, kurš pamanījis notikuma vietu, vienkārši pastaigājoties svētdienas vakarā gar Ogres upi.
Makšķernieka publicētais video sociālajos medijos izraisīja plašu rezonansi. Komentāros cilvēki ne vien meklēja skaidrojumu zivju bojāejai, bet arī atkārtoti apšaubīja Ogres hidroelektrostacijas darbības lietderību. Arī vides aizstāvji par šo problēmu runājuši jau gadiem, taču situācija nav mainījusies.
Ivars Dubra, biedrības “Mēs zivīm” vadītājs: “Kā jau mēs te redzējām, kaut kur gārnis stāvēja, tur kaijas stāv un gaida, kad atkal nometīs līmeni, lai varētu paēst. Nu, tas viss it kā cikliski ir, normāli, lielākais apēd mazāko, bet tāda darbība kā tāda nav pareiza. Galvenais, lai tas kādreiz arī beigtos, jo tās beigas nav. Tagad pašūmēsies, tūlīt atkal nedēļiņu, visi – vai, vai, vai, ir slikti. Jā, bet risinājuma jau nav tur.”
Šo gadījumu apsekoja arī Valsts vides dienests. Taču, ierodoties notikuma vietā, video redzamā situācija vairs nebija novērojama. Tāpēc no hidroelektrostacijas operatora pieprasīti darbu uzskaites žurnāli, lai noskaidrotu, cik strauji iepriekš mainīts ūdens līmenis. Dienests uzskata, ka līdzīgas situācijas efektīvāk palīdzētu kontrolēt attālināta ūdens līmeņa uzraudzība.
Kalvis Avotiņš, Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors: “Arī mums ne vienmēr ir tas resurss izbraukt savlaicīgi un būt uz vietas un, lai nebūtu tādu datu pieprasīšana un atkal tāds gaidīšanas posms, tad ļoti labs risinājums noteikti ir šo automātisko un tiešsaišu datu saņemšana dienestā.”
Tāpat Valsts vides dienestā norāda, ka hidroelektrostacijām noteiktās caurplūduma prasības balstītas uz novecojušu metodiku, tāpēc tās būtu nepieciešams pārskatīt. Savukārt biedrība “Mēs zivīm” un citi vides aizstāvji uzskata, ka vienīgais ilgtermiņa risinājums ir Ogres hidroelektrostacijas darbības pārtraukšana.
Biedrības “Mēs zivīm” vadītājs saka: “Es arī labprāt tur uztaisītu kaut kādu muzeju un palaistu upi brīvā tecējumā, kā viņa tecēja, jo dabā tā nenotiek. Dabā nenotiek tik ātri krasas maiņas. Ja, teiksim, šeit būtu zivtiņas šajā pašā peļķītē, kur pāri centimetru pārkritiens. Tad dabā pēc lietusgāzēm paceltos ūdens, un viņš jau nenokrīt tā kā tu krānā aizver ūdeni ciet vienā mirklī un tev izskrien viss ārā, viņš jau lēnām krītās, un tā zivtiņa arī lēnām, lēnām saprot, ka tur viņai būs viss labi un viņa atrod, kur izskriet ārā.”
Šī gadījuma apstākļiem un Valsts vides dienesta pārbaudes rezultātiem turpināsim sekot līdzi.