Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

“Žuļiku muzejs”: Stāsts par cīņu ar maluzvejniecību

12. maijs 2025

Koka ēka ar uzrakstu “Žuļiku muzejs” Latvijas vidē
Foto: ReTV

Šajā pavasarī Siguldā, Gaujas krastā, atklāta cīņai ar maluzvejniecību veltīta ekspozīcija ar nosaukumu “Žuļiku muzejs.” Muzejs iekārtots speciāli tam uzbūvētā namiņā un tajā var apskatīt gan visdažādākos maluzvejniecības rīkus, gan uzzināt spilgtus stāstus par dabas aizsardzības inspektoru pieredzi maluzvejnieku ķeršanā un atmaskošanā.

 

Kā stāsta muzeja izveidotājs un bijušais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics, ekspozīcijas mērķis nav mācīt cilvēkiem, kā vajag vai nevajag, bet gan stāstīt par Gaujas zivju aizsardzību.

 

“Šajā mājiņā ir apkopoti nelikumīgie zvejas rīki, ko Gaujas Nacionālā parka dabas aizsardzības inspektori atņēmuši malu zvejniekiem. Runa ir tikai par 20. gadsimta nogali. 21. gadsimtā sākās cits laiks, cita dzīve un cita likumdošana,” skaidro Māris Mitrevics.

 

Ekspozīcijā ir aplūkojamas arī nopietnākas lietas, ko cilvēki izmantojuši, lai tiktu pie zivīm. 

 

Māris Mitrevics skaidro, ka ir pilnīgi skaidri pierādāms, kādiem nolūkiem maluzvejnieki zivis izmantojuši: “Elektrozvejas komplekts: laiva, akumulators, aparāts, ķeseles, zivju lūrāmais lukturis. Ar ķeseli smeļ zivis, turklāt elektrība tās nevis apdullina, bet pievilina.”

“Doma ir tāda: nosmelt pēc iespējas vairāk zivju, ātri pārdot, nopirkt šņabi un piedzerties. Tas ir pilnīgi droši pierādāms.”

Muzeja izveidotājs un bijušais dabas aizsardzības inspektors Māris Mitrevics

Reklāma

Dabas aizsardzības inspektori lielākoties apgaitā ir gājuši pa diviem vai trim. Taču reiz bija gadījums, kad Māris Mitrevics vienatnē sastapās ar vairākiem maluzvejniekiem. Par to ir redzams stāsts ekspozīcijā.

 

“Bija pavisam dīvains gadījums, kad tepat blakus, Siguldas glābšanas stacijā, man nācās darboties vienam pret pieciem. Tas bija sarežģīti. Divi vīri nesa iekšā maisu ar lašiem, skrēju pakaļ un ieraudzīju, ka ir vēl trīs vīri. Tad laiks ir pussekunde – jāšauj. Man bija pistole. Parasti uzšauj gaisā, bet toreiz biju garāžā ar betona griestiem, varēja būt rikošets. Šāvu pretējā sienā,” atminas Māris Mitrevics.

 

Taču kāds sods pagājušā gadsimtā pienācās par maluzvejniecību?

Bijuši pat gadījumi, kad maluzvejnieki uz brīdi ir nokļuvuši aiz restēm.
Reklāma

Māris Mitrevics: “Ļoti daudzos gadījumos par elektrozveju bija krimināllieta, arī zvejojot ar žebērkļiem. Viena daļa dabas inspektoru darbības rezultātā ir nonākusi aiz restēm uz pusgadu vai vairāk. Taču ir arī nosacītais sods. Ir komandas, kur vadonis, kas visu organizēja, tika ķerts četras reizes. Pēdējās reizes viņš dabūja sēdēt “aiz stabiem”.”

 

Māris Mitrevics vēl piebilst, ka ir bijuši arī gadījumi, kad pret noķerto maluzvejnieku ir izjusts žēlums. Nelegālais makšķernieks bija noķēris tikai vienu zivi, lai pabarotu savu ģimeni.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sižeta saturu atbild SIA "VIDZEMES TV".
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas