Igaunija un Latvija plāno veidot Baltijas aizsardzības līniju

Pirms dažām dienām Igaunijā konstatēts neskaidras izcelsmes lidojošs drons, kura atlūzas atrastas Tartu apriņķī. Šis incidents, kā arī citi ar Baltijas reģiona drošību saistīti jautājumi apspriesti abu valstu kopīgajā valdību sēdē, kas notika trešdien Tartu. Tikšanās laikā Latvijas un Igaunijas aizsardzības ministri uzsvēra nepieciešamību turpināt ciešu sadarbību aizsardzības spēju stiprināšanā, tostarp izveidojot Baltijas aizsardzības līniju.

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals preses konferencē norādīja, ka pašlaik notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu drona izcelsmi, taču pastāv pieņēmums, ka tas varētu būt Ukrainas trieciendrons, ko šī valsts izmanto, lai aizstāvētos pret Krievijas agresiju.

“Pašlaik tas ir pieņēmumu līmenī. Un no mūsu skatpunkta tas ir Ukrainas pašaizsardzības jautājums pret Krievijas agresiju,” sacīja Mihals, piebilstot, ka pie šī jautājuma strādā gan Igaunijas iekšlietu, gan aizsardzības struktūras.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzsvēra, ka abu valstu militārā sadarbība jau šobrīd ir cieša un balstīta uz konkrētiem projektiem.

“Tieši ar igauņiem mums ir kopīgs iepirkums attiecībā uz IRIS-T – uz vidējās darbības pretgaisa aizsardzību, kurā ieguldam līdz pat miljardam eiro. Ir ļoti nozīmīgi soļi – šīs sistēmas komponenti sāks ienākt ar nākamo gadu,” norādīja Sprūds.

Dronu tehnoloģiju attīstība un to pieaugošais izmantojums militāros konfliktos, īpaši Ukrainas pieredze, liek arī Baltijas valstīm pielāgoties. Tikšanās laikā abu valstu valdību pārstāvji apmeklēja Kuperjanova kājnieku bataljonu, kur iepazinās ar dzīves apstākļiem, kā arī vēroja, kā karavīri praktiski apgūst iemaņas cīņā ar mūsdienu lidojošajiem objektiem.

Kā uzsver bataljona komandieris Lauri Teppo, svarīgākais ir izprast, kā mainījies kaujas lauks un kā efektīvi aizsargāt ne tikai karavīrus, bet arī kritisko infrastruktūru.

“Tāpēc ir kritiski svarīgi turpināt Ukrainas pieredzes ieviešanu,” skaidro Teppo.

Gan Latvija, gan Igaunija ir vienisprātis – drošību iespējams stiprināt tikai ar ilgstošu ieguldījumu un ciešu sadarbību. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir izveidot daudzslāņu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas spēj reaģēt gan uz modernām raķetēm, gan uz zemu un lēni lidojošiem objektiem, piemēram, droniem. Lai gan pilnībā noslēgt gaisa telpu nav iespējams, abu valstu aizsardzības vadība uzskata, ka kolektīva rīcība ir labākais veids, kā nodrošināt Baltijas reģiona drošību ilgtermiņā.