Šonedēļ Ķekavas novadā sāks labiekārtot astoņus no novadā pašvaldības īpašumā esošajiem divdesmit četriem pagrabiem, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atzinis par piemērotiem 3. kategorijas patvertņu ierīkošanai. Plānots, ka projektā, kura izmaksas ir vairāk nekā 366 000 eiro, tikšot veikti tehniskie pārbūves darbi, kā arī iegādāts aprīkojums – mobilās tualetes, krēsli, ģeneratori un citas pirmās nepieciešamības lietas.
Ķekavas novadā ir 24 patvertnes, kas galvenokārt atrodas pašvaldībai piederošo ēku pagrabos, tomēr tūlītējai izmantošanai tās īsti nav piemērotas. ReTV uzrunātie Ķekavas iedzīvotāji zina, kur atrodas tuvākā patvertne, bet viedokļi atšķiras par to, kādam būtu jābūt tās iekārtojumam.
Ligita Kokarēviča: ”Nu tā, lai varētu kādu diennakti nodzīvot normāli. Ūdens vajadzīgs, labierīcības un uz kā vismaz apsēsties.”
Jānis Kauss uzskata, ka galvenais, lai tā būtu droša: ”Lai tur būtu pirmās nepieciešamības preces – ūdens, pārtikas produkti, lai pāris dienas var izdzīvot, ja notiek kaut kas tāds traks. Man jau liekas, ka viss tur būs. Manuprāt, jo mazāk tur lietas iekšā, jo vieglāk. Nav nekas jādala. Katrs paņem savu segu, matracīti un viss. Vismaz cik redzēts, kā ir Ukrainā.”
Artis Drēziņš gan uzskata, ka, lai arī patvertnes ir vajadzīgas, tomēr var izrādīties, ka tā nebūt nebūs drošākā vieta, ja uz galvas kritīs bumbas: ”Lasot un interesējoties par to, kas notiek Ukrainā, mēs ļoti labi zinām, ka daudz cilvēku aiziet bojā vai nu pagrabos, vai ceļā uz tiem. Tur ir blīvi apdzīvotas vietas, un es domāju, ka latvietim drošākā vieta ir kur? Mežā, lauku viensētās, pie lauku radiem, jo neviens netērēs raķetes uz lauku viensētu, tas ir pārāk dārgi.”
Ķekavas novads esot bijis pirmais, kurš noslēdzis līgumu ERAF projektā, un jau šonedēļ astoņās patvertnēs sāksies to labiekārtošana. Pašvaldībā skaidro, ka iedzīvotāju vēlmes gan, visticamāk, tikšot piepildītas tikai daļēji, jo visas novada patvertnes ir trešās kategorijas. Tas nozīmē, ka uzturēšanās tajās paredzēta vien dažas stundas, un to galvenais uzdevums ir mazināt ietekmi no triecienviļņa un šķembām, skaidro Ķekavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Bomiņš: ”Tā varbūt nav patvertne tādā īstajā nozīmē, kas varētu izturēt ļoti lielus triecienus vai stiprus apdraudējumus, tomēr tā būs drošākā vieta salīdzinājumā ar dzīvoklīti vai jebkuru citu vietu novadā.”
Projektu ”Patvērumu vietu pielāgošana un aprīkošana civilās aizsardzības mērķiem Ķekavas novadā” īstenos divās kārtās, skaidro Māris Bomiņš: ”Pirmā ir tā pārbūves stadija, kad izvēlētās telpas tiek pārbūvētas patvertnes vajadzībām. Izlīdzina grīdas, ieejas, izejas sakārto, lai tā uzturēšanās būtu droša, un telpas varētu kalpot tiem paredzētajiem mērķiem.”
Atsevišķā telpā plānots atdalīt arī komunikācijas. Savukārt logiem, kas ir daudzām pagrabos pielāgotām patvertnēm, paredzēts uzlikt metāla režģus, kuros nepieciešamības gadījumā varēs nostiprināt smilšu maisus. Aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu cilvēku īslaicīgu uzturēšanos, kā arī darba rīkus ar kuriem atbrīvot telpu iebrukuma gadījumā, tikšot iegādāts projekta otrajā kārtā.
Divdesmit četras novada patvertnes varēšot uzņemt vairāk nekā 7000 iedzīvotāju. Pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem pieejams līdzfinansējums, lai drošas vietas iekārtotu arī daudzdzīvokļu māju pagrabos, par ko pašreiz interese neesot liela.