Par pierobežā atsavināmajām zemēm sola taisnīgu kompensāciju

Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, īstenojot Latvijas austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu, ir identificējuši, ka pretmobilitātes infrastruktūras izbūvei būs nepieciešami dažāda izmēra zemesgabali, kuru kopējā platība sasniedz 2000 hektārus Latgales un  Vidzemes reģionos sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Alūksnes un Smiltenes novados. Lai informētu pašvaldību vadītājus un iedzīvotājus par Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumprojektu un tā nosacījumiem, aizsardzības ministrs devās divu dienu vizītē uz Latgali. Viena no tikšanām ar iedzīvotājiem notika Krāslavas novada Dagdā. 

“Miljoni ielikti aizsardzībā uz robežas un bēgļi šodien, vakar, šodien iet. Kā tā var notikt?”

“Vai pierobežas infrastruktūras stiprināšanas ietvaros ir plānots piešķirt līdzekļus, piemēram, patvertņu izveidošanai, lai iedzīvotāji varētu iespējamo draudu gadījumā patverties?”

“Krāslavas novadā, piecos novados kopumā, cena ir kritusi. Atsavinot īpašumu valsts vajadzībām, vai var pielietot valstī vidējo nosacīto cenu par hektāru? Jo, pieņemsim, mēs zinām, ka Jelgavā lauksaimniecībā šobrīd maksā 10 tūkstoši, mums ir 2,5. Kaut vai valstī vidējo noteikt. Vai tas ir iespējams?”

Arī par zemes gabalu cenu noteikšanu, kas ir strauji kritušas Latgales reģionā, par ceļu un privāto īpašumu infrastruktūru izmantošanu, kas nav paredzēta militārajai tehnikai un kur jau ir nodarīti bojājumi militāro mācību laikā, par tūrisma jomas dzīvotspēju pierobežā un par kopējām platībām, ko plānots atsavināt. Ministrs uzsver, ka, lai gan ir radušies vairāki mīti par zemes atsavināšanas procedūru, Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta piedāvāt zemju īpašniekiem pēc iespējas izdevīgākus noteikumus.

“Mēs esam ieinteresēti, lai kopīgi mēs drošību stiprinātu un lai vienotos ar cilvēkiem šeit uz vietas par taisnīgu kompensāciju. Neviena celtne, neviena māja netiks arī atsavināta, šobrīd arī šķēršļi ir tādā veidā izvietoti, lai tas neietekmētu arī dzīvošanu. Jā, tas var ietekmēt saimniecisko darbību, bet arī tur mēs darām visu, lai tas pēc iespējas mazāk ietekmētu saimniecisko darbību,” pauda aizsardzības ministrs Andris Sprūds (Progresīvie).

“Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums” attiecas uz konkrētiem punktiem pierobežā, kas kopumā ir 450 kilometru gara. Likuma darbības zona ir 30 km no robežas, kopumā šādu zemju platība sešos Latvijas novados ir 1,3 miljoni hektāru, no kuriem pretmobilitātes punktus plānots izvietot uz aptuveni 2000 ha zemes, kas ir 0,15% jeb nedaudz vairāk nekā viena tūkstošā daļa no visas pierobežas teritorijas. Katra zemes gabala atsavināšana ir individuāls process, kam jāsaņem atsevišķs apstiprinājums no Ministru kabineta.

“Gadījumos, kad Ministru kabinets ir lēmis, ka konkrētais īpašums ir jāatsavina valsts vajadzībām, tiek izveidota taisnīgas atlīdzības noteikšanas komisija un īpašniekam tiek nosūtīts paziņojums, kur viņš tiek informēts un lūgts iesniegt dokumentus, kas būtu būtiski saistībā ar zaudējumu noteikšanu. Tad, ņemot vērā visus šos dokumentus, tiek piesaistīts sertificēts vērtētājs. Parasti, kad mēs veicam atsavināšanas, pieredze ir jau gadu laikā diezgan liela, šī atlīdzība tiek noteikta tāda, ka īpašnieki piekrīt. Ja nu ir tas gadījums, ka īpašnieks nepiekrīt, tad likums paredz, ka tiek gatavots likumprojekts, un šo jautājumu skata Saeima,” skaidro Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra vadītāja vietniece  Ligita Dzenīte.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds: “Draudi, protams, ka kopumā mums ir klātesoši, bet es arī nepārvērtētu tos, jo mēs esam daļa no spēcīgākās alianses, mēs darām savus mājasdarbus, bet šie mājasdarbi ir jāveic katru dienu. Mēs redzam, ka Lietuva, Igaunija, Polija, Somija – visas stiprina savas robežas, tā ka visās valstīs šie jautājumi ir līdzīgi par to, kādi mēri jāveic, lai mēs novilktu skaidru līniju – šeit nelien iekšā, jo vienkārši dabūsi pa zobiem.”

Neviens no īpašumiem pierobežā netikšot atsavināts pilnībā un, iespējams, būs arī iespēja zemes īpašumus iemainīt pret citiem sadarbībā ar Lauku Atbalsta Dienestu un uzņēmumu “Latvijas Valsts meži”.

Atgādinām, ka “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma” projektu valdība atbalstīja jūnija vidū un tā mērķis ir paātrināt Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu. Likums vēl jāpieņem Saeimā. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.