Pedagogi gatavojas situācijām, kuras cer nekad nepiedzīvot

Jaunais mācību gads sāksies jau pēc nepilna mēneša. Tāpēc atkal aktualizējies jautājums par pedagogu gatavību rīkoties krīzes situācijās. Vēl īsi pirms vasaras brīvlaika sākuma vairākas Latvijas skolas saņēma paziņojumus par dronu ielidošanu to teritorijā. Aizkraukles novadā nupat aizvadītas divu dienu mācības, kurās pedagogi kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) speciālistiem apguva gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iemaņas. 

Kā apturēt asiņošanu, pareizi izmantot folija segu un sniegt palīdzību skolēnam ar lauztu roku – tās ir tikai dažas no prasmēm, ko Aizkraukles novada pedagogi apguva teorētiskajās un praktiskajās mācībās kopā ar NMPD speciālistiem. Tajās tika apskatītas gan ikdienā iespējamas traumas skolā, gan rīcība ārkārtas situācijās, piemēram, dronu uzbrukuma gadījumā. 

NMPD Jēkabpils brigāžu atbalsta centra vadītāja Sarmīte Paeglīte: “Kad ir neierasta situācija šajā militārā apdraudējuma kontekstā, kā rīkoties, kā sniegt pirmo palīdzību pie evakuācijas, kā sniegt pirmo palīdzību patvertnēs, runājot jau vairāk par šo specifiku miltārajiem ievainojumiem, un kā tikt galā ar to, kas mums ir pa rokai.”

Evija Vectirāne, Aizkraukles novada pašvaldības pārstāve, atklāj: “Protams, satraukums ir bijis gan no vecāku puses, jautājumi, gan arī no skolām, pedagogu puses ir bijuši jautājumi, kā jārīkojas. Un tas arī ir bijis viens no iemesliem, kāpēc mēs esam lēmuši par labu šādām mācībām.”

Mācību laikā varēja redzēt, ka pedagogiem jau ir labas priekšzināšanas, taču viņi ar lielu interesi vēlējās uzzināt, kā rīkoties tieši militāras krīzes situācijās 

Aizkraukles novada vidusskolas direktore Zita Šteinberga: “Interesanti bija par roku, kāju amputācijām, par žņauga uzlikšanu, jo, kā teica arī lektorīte, žņauga uzlikšana vispār ir tāda diezgan nopietna lieta, ko principā pirmās palīdzības mācībās īpaši necenšas mācīt, bet, ņemot vērā šīs situācijas, kādas mums aizvien biežāk varbūt ir, arī kā mācības no Ukrainas, tad visiem tomēr būtu jāzina.”

Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes “Jumītis” vadītāja Ieva Dreimane: “Vairāk runā par to, ko mēs ļoti ceram, ka nenotiks, kā mums to darīt un kā sniegt pirmo palīdzību. Nu, galvenais pašiem nekrist attiecīgajā mirklī panikā.”

Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” vadītāja Līga Ostrovska: “Skatīties, tā ir viena lieta, un tas, ko tu izmēģini praktiski, tas arī paliek. Un ir ļoti interesanti. Īstenībā ļoti interesanti, tā skaņa, par ko jau arī brīdināja. Nekad neiedomājos, ka, uzliekot tādu foliju, tu vairs nedzirdi.”

NMPD uzsver, ka par rīcību krīzes situācijās ir un vēl būs jārunā daudz vairāk. Arī dienestā darbs ir mainījies.

Sarmīte Paeglīte: “Šī ģeopolitiskā situācijā liek mums domāt pavisam citās kategorijās. Un, piemēram, kas mums šobrīd ir un par ko mēs agrāk vispār nedomājām, mums visas brigādes ir nodrošinātas ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kas ir aizsargvestes un ķiveres.”

Tāpat dienestā novērots, ka sabiedrības interese par rīcību krīzes situācijās arvien pieaug. Un tam tā arī esot jābūt, jo ārkārtas situācijās ne visu operatīvi spēs nodrošināt dienesti un pašvaldības. Iedzīvotājiem jābūt gataviem rīkoties arī pašiem.