Slīkšana notiek klusi! Ogres novadā māca, kā pie ūdens pasargāt bērnus un sevi

Šajā gadā no ūdenstilpēm izcelti jau 40 mirušie, un puse no tiem šajā peldsezonā, kas sākās 15. maijā. Diemžēl, statistika ir skaudra. Tāpēc Ogres novadā gan bērniem, gan vecākiem māca, kā ir droši uzvesties uz ūdens un pie ūdens. 

Sindija Juste, biedrības “Peldēt droši” pārstāve: “Šis vairāk skaitās kā ģimenes pasākums bērniem kopā ar vecākiem, jo tai informācijai būtu jānonāk gan līdz tam bērnam, gan līdz tam pieaugušajam. Jo līdz kaut kādam konkrētam vecumam tomēr pieaugušais ir atbildīgs par bērnu, par drošību un visu ir atbildīgs tieši pieaugušais.”

Pārgalvība – tā ir viena no galvenajām problēmām, ko pirms došanās ūdenī ikvienam svarīgi izvērtēt, uzsver speciālisti. Tāpat pieaugušajiem tiek atgādināts, ka alkohols un ūdens ir nesavienojamas lietas. Statistika liecina, ka šāda kombinācija nereti beidzas traģiski.

Sindija Juste,  biedrības “Peldēt droši” pārstāve: “Tie ir vīrieši no 25 gadu līdz 50 gadu vecumam, kas ir pārgalvīgi, ir alkohola reibumā devušies peldēt un nav sasnieguši krastu. Diemžēl mūsu informācija līdz viņiem nenonāk, bet mēs darām visu iespējamo, lai mūsu sniegtās zināšanas – gan teorētiskās, gan praktiskās, ko mēs pielietojam šajās nodarbībās, nonāk līdz bērniem un jauniešiem.”

Šāda veida nodarbības Ogres novadā ar vietvaras un Eiropas Savienības atbalstu tiek rīkotas jau vairākus gadus. Kā norāda organizatori, uzmanība peldētprasmes attīstīšanai tiek pievērsta visa gada garumā – tiek organizētas bezmaksas peldēšanas apmācības, vasaras nometnes, kā arī šādas nodarbības visai ģimenei.

Judīte Stāvus, veselības veicināšanas nodaļas “Oveselība” pārstāve: “Protams, ka ar baseina nodarbībām ir par maz. Ļoti labi, ka skolēniem ir iespēja mācību stundās iet uz baseinu, tas ir ļoti daudz. Un zinu, ka arī nodarbībās tiek ļoti daudz strādāts dažādās veidos, piemēram, kā uzvesties ūdenī ar apģērbu un dažādas citas metodes,  kas palīdz apgūt drošās prasmes. Darām, ko varam, kā saka. Mēs ļoti priecājamies, ka mēs varam braukt pa visu novadu, jo, tās peldvietas ir daudz, iedzīvotāju mums novadā ir daudz. Un cik varam, tik cenšamies dot visam novadam.”

Arī speciālisti atzinīgi vērtē, ka arvien vairāk, īpaši bērnu un jauniešu vidū, aktualizējas jautājums par drošību pie ūdens. Viņi uzsver – slīkšana nenotiek tā, kā to bieži attēlo filmās, ar skaļiem saucieniem un plātīšanos. Gluži pretēji – tā norisinās ātri un klusi, tādēļ zināšanas un spēja atpazīt bīstamas situācijas var glābt dzīvību.

Sindija Urtāne, biedrības “Peldēt droši” pārstāve: “Ir panika, ja ir pēkšņi ūdens pāri galvai dziļumā un ir tumšs. Mūsu platuma grādos ezeri visi ir tumši, tāpēc arī ātri rodas panika, ka nav nekāda redzamība un auksts, jo varbūt ir kaut kādi pazemes avoti, kā bieži vien ezeros un dīķos ir. Jā, tas viss ir tāds šoka brīdis – pāris sekundes un nelaime var notikt, jā.”

Tāpēc pirms došanās pie ūdens ir svarīgi izvērtēt situāciju, izvēlēties drošu peldvietu un izmantot atbilstošus drošības līdzekļus. Dodoties ūdenī ar SUP dēli vai laivu, obligāti jāvelk pareiza izmēra glābšanas veste.