Jāņi Latvijā ir vieni no gaidītākajiem vasaras notikumiem, taču ik gadu svētku laikā saglabājas līdzīga nelaimes gadījumu tendence. Vidzemes slimnīcā 2025. gada Jāņu brīvdienās pēc palīdzības vērsās 58 pacienti. Lai svētki būtu ne tikai skaisti, bet arī droši, uzmanība jāpievērš piesardzīgai un atbildīgai rīcībai, īpaši saistībā ar uguns izmantošanu, alkohola lietošanu un uzturēšanos pie ūdenstilpēm.
Kā norāda Smiltenes VUGD posteņa komandiere Ineta Bērziņa, Jāņu ugunskuru bīstamību paaugstina tas, ka tie tiek veidoti pārlieku lieli: “Kurinot Jāņu ugunskurus, nebūs šī tā reize, kad sakopsim savu māju un dedzināsim atkritumus vai riepas, kas ik gadu latvietim kļuvusi par sava veida tradīciju. Aicinātu Jāņu ugunskurā izmantot drošus materiālus.”
No 1. aprīļa līdz 30. septembrim Latvijā ir izsludināts meža ugunsnedrošais periods. Lai ugunskurs būtu drošs, tas jāierīko drošā vietā, tālu no sausas zāles, kokiem un citiem viegli uzliesmojošiem materiāliem, kā arī jānorobežo ar akmeņiem vai zemes valni, lai nepieļautu liesmu izplatīšanos apkārtējā teritorijā.
Vidzemes televīzijas foto
Ineta Bērziņa aicina: “Tad, kad mēs kaut kur vēlamies veidot ugunskuru, it sevišķi pašvaldības teritorijā, ir svarīgi pārliecināties par saistošajiem noteikumiem – vai attiecīgajā pašvaldībā vispār ir atļauts kurināt ugunskurus. Ja ugunskuru iekurināsim neatļautā vietā vai neatļautā laika posmā, tad par to varam saņemt sodu. Šos noteikumus var atrast jebkuras pašvaldības mājaslapā.”
Vidzemes slimnīcas traumatologs ortopēds Reinis Skujiņš apdegumus iesaka izvērtēt uzmanīgi: “Jāskatās, kur ir apdegums un kā tas ir radies, bet principā ir jāizmanto auksts, tekošs ūdens pēc iespējas ilgāk. Protams, ja ir aizdomas par smagāku traumu, tad nav ko kautrēties un jādodas uz slimnīcu.”
No šī gada sākuma Latvijā reģistrēti 27 noslīkšanas gadījumi. Lai mazinātu riskus, īpaši svarīgi pie ūdens nelietot alkoholu un rūpēties par bērnu drošību. Izmantojot ūdens pūšļus, obligāti jāiepazīstas ar instrukciju un jāievēro visi drošības noteikumi, lai novērstu nelaimes gadījumus.
Lai pasargātu sevi un citus no traumām pie ūdenstilpēm, Ineta Bērziņa iesaka: “Svarīgākais ir nepeldēties nezināmās vietās, īpaši, ja mēs nezinām ne ūdens gultni, ne arī to, vai vieta ir droša. Nevajadzētu lekt uz galvas, pat ja ūdenstilpe ir pārbaudīta un tajā tas ir atļauts. Ja šodien vēl varējām lekt, tad rīt par to nevaram būt pārliecināti, jo nevar zināt, kas pa nakti ir noticis.”
Vidzemes televīzijas foto
Ineta iesaka pastiprināti pieskatīt bērnus un samazināt alkohola patēriņu, jo tieši tie ir biežākie negadījumu ierosinātāji.
Reinis Skujiņš skaidro: “Bērni tiek atstāti nepieskatīti, uzkāpj augstu un krīt, tas ir bieži sastopams notikums. Tāpat traumas rodas visur, kur ir augsta kustības enerģija: batuts, dažādi braucamie rīki.”
“Lielākā kļūda, ko pieļauj vecāki, ir tā, ka bērniem iedod nedrošas lietas uz ūdens, bet paši sēž mobilajos telefonos vai lasa grāmatas krastā. Bērniem, kas nemāk peldēt, izvēlamies vestes, taču ne plastmasas piepūšamās vestes, jo karstumā tās var tikt bojātas, var pārplīst un zaudēt savu funkciju. Tad bērns var automātiski sākt slīkt,” saka Ineta.
Ineta papildina ar ieteikumu, ko darīt situācijā, kad ieraugām slīkstošu cilvēku: “Ja mēs redzam slīkstošu cilvēku, protams, nepārvērtējam savas spējas un nemetamies uzreiz palīgā. No krasta varam pamest kādu zara gabalu vai, ja ir tukšas ūdens pudeles, tās varam mest, lai cilvēkam būtu pie kā pieķerties.”
Lai mazinātu nelaimes gadījumu risku, speciālisti iesaka svētkiem sagatavoties savlaicīgi un arī lejupielādēt lietotni “112 Latvija”, kas ļauj ātri izsaukt palīdzību un automātiski glābējiem nosūta precīzas atrašanās vietas koordinātes.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |