Turpinās austrumu robežas stiprināšanas pasākumi

Turpinot Baltijas aizsardzības līnijas un austrumu robežas stiprināšanas pasākumus, Aizsardzības ministrijas pārstāvji regulāri dodas vizītēs uz dažādām pierobežas pašvaldībām, lai pārrunātu paveikto un plānoto. Nupat notika kārtējā reģionālā vizīte, kurā par turpmākiem darbiem, kas saistās ar Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu, kā arī pretmobilitātes šķēršļu izvietošanu, Ludzas novada Zilupē informēja Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš. 

Pagaidu resursu parkā Zilupē izvietoti līdz šim iegādātie pretmobilitātes šķēršļi, kā pūķa zobi, prettanku eži, dažādas dzelzbetona konstrukcijas un bloki, kā arī iepakoti bastiona grozi. No visiem iegādātajiem šķēršļiem, fiziski uz robežas izvietoti tikai 5-7% no kopējā daudzuma.

“Neliela daļa, teikšu godīgi. Meža stigas, pierobežas ceļi, kas bija aizvērti ciet, robežas pārejas punkti, robežas kontroles punkti – tur mēs esam aizveduši lielu daļu pretmobilitātes šķēršļu, respektīvi, izveidojuši bloķējošu efektu šajās vietās,” saka Nacionālo bruņoto spēku pulkvedis Andris Rieksts. 

Izvietošanas darbus ierobežo vairāki faktori – novietņu atrašanās vietas, robežas izbūves darbi, Valsts robežsardzes darbs, īpašumu iegāde un saskaņošana. Lai paātrinātu Latvijas austrumu robežas militāro stiprināšanu, jūnijā Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu par “Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu”.

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš: “Parastā kārtā mēs, ejot un vēršoties, pērkot zemes, izveidojot, saskaņojot ar būvvaldēm tās vietas. Ja tur ir vēl kādas citas prasības, tas prasītu laiku un gadus. Paralēli tam procesam, kamēr notiek atpirkšanas jeb atsavināšanas process, jau var uzsākt, ja nepieciešams, izbūvēt, jo principā neviens cits zemes gabaliņš netiks pārņemts, ja tur nav nepieciešams veikt patstāvīgu pārveidošanu, būvniecību.”

Īpašumi skar sešas pierobežas pašvaldības un tā ir ierobežota informācija par konkrētām zemju atrašanās vietām.

“Mēs ar katru individuālo zemes īpašnieku runājam un tirgus vērtībā novērtējam, piedāvājam cenu. Ir arī gadījumi, kad cilvēks saka – nē, man patīk meža zeme, es gribu alternatīvas. Tad arī tiek skatīts, kādas iespējas ir valsts zemju krājumā – varbūt var aizvietot līdzvērtīgā apjomā. Mums nav tā, ka re, kur zemes gabals, mums stūrīti vajag, tātad visu. Runa ir par specifisko – ja vajag, tad nodalīs to nepieciešamo gabalu. Šobrīd pēc aptuvenā novērtējuma ir virs 1000 hektāriem viss kopējais skaits. Cilvēku skaits arī ir no 1300,” papildina Aivars Puriņš. 

Darbos iesaistītsies gan sabiedrotie, gan arī vietējie uzņēmēji, kuri izrādījuši iniciatīvu. Izvietošanas darbi plānoti 100% apjomā, tos plānots izdarīt līdz novembrim. 

“Tie apturēs, kaut kādā brīdī liks aizdomāties, vai pārbraukt pāri. Pasarg’ Dievs, ja kaut kas notiks, tam jābūt kombinācijā – ar pretgaisu, netiešo uguni, varbūt ar pozīcijām, kas piesedz. Tam ir jābūt kombinācijā ar mīnām un mīnu laukiem,” saka Andris Rieksts.

Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir izveidots speciāls e-pasts: [email protected], kur ikvienam uzņēmējam ir iespēja pieteikties, piedāvājot savu palīdzību šķēršļu izvietošanā. Tāpat šogad plānots izveidot 14 pastāvīgus resursu parkus pēc iespējas tuvāk tām teritorijām, kur nepieciešams pretmobilitātes šķēršļus izvietot. Šogad Latvijas austrumu robežas militārajai nostiprināšanai ir atvēlēti 45 miljoni eiro.